Šodien pasūtīju visus cirst un aizgāju braukt ar riteni. Aizbraucu līdz pat Unīnei, un tā kā tur taciņa pa kuru ir pāris metri līdz jūrai, nolēmu, ka ja jau tik tālu,tad ies to jūru ar apskatīn. Nobraucu lejā no kāpām, a tur- brīnišķīgs segums šaurajām riepām, es nezinu kāpēc man likās, ka nebūs braucams, aiz kāpas vēja vispār nav un tas, kurš tomēr ir, klusu šalc un pūš no muguras. Aaaah, tāds kaifs! Sen nebiju ar tādu prieku gar jūras malu braukusi.
Pēc tam, bruņojusies ar brutu, braucu pie zirga, kam šodien bija draudzīgs noskaņojums, visu vajadzēja apošņāt, izložņāt, iespiest galvu man padusē un visādi citādi mīlīgi izpildīties.
Un tagad es esmu drusku miegaina un apmierināta ieritinājusies gultā pēc pārmaiņas pēc garšīgām vakariņām. Dzert sarkanvīnu vai nedzert? Tāds ir jautājums!
Fun fact- pagaidām ar rauga pārslām neesmu sadraudzējusies. bBiju gaidījusi, ka tās, es nez, mainīs manu dzīvi?! (Ka vairāk ietekmēs ēdiena garšu)Bet rīt taisīšu vegānu sieru, kuram piekaisīšu pārslas ar.