Beidzot sakopu savus kvadrātmetrus. Noguru un gandrīz nokavēju svēto stundu, kad bodniece vēl vēlīgi
ļauj Tev priecīgi grabēt prom no kases. Tagad domīgi čāpstinu zināmā šefpavāra vārdā nosaukto alu un... nu nezinu, it kā tāds kā mājās gatavots, it kā tāds kā rūgts. Laikam nevajadzēja košļāt košļeni pirms tam.
Citās ziņās, piektdien ar bijušo cienīto dodamies 3 dienu riteņtūrē pa Kurzemi. Kas to būtu domājis, ka tik grūti atrast labu un spēcīgu kompāniju šādam pasākumam. Galu galā- visi taču brauc ar riteni!Bet nē, visi grib lēnām un bez piepūles un neērtībām. (Ja Tu neesi slapjš, dubļains, noguris un Tev acīs neatspoguļojās neprāta piemīlīgā seja, Tu neesi sportojis, tā ja!)
Neceru, ka nelīs, vēl nedaudz ceru, ka tā nebūs karadarbība uz riteņiem, jo, būsim godīgi,es neesmu draudzīgi noskaņota, man vēl pārāk daudz ir ko izkliegt. Bet es jau vienmēr varu audzināt raksturu, un ļaut tam visam klusiņām mani sagremot no iekšas. Bella figura, eh?!