Cik interesanti un vienlaicīgi stulbi, ka gribu dzirdēt visus tos vārdus, ar kuriem nezinātu, ko iesākt. Tā, it kā visi forever and after, izteikti skaļi, kaut ko nozīmētu. Par spīti tam, ka bīstos no forever afteriem, nemaz nezinu, vai patiešām gribu tieši šo, es vienkārši gribu justies īpaša, krāt plusiņus kastītē "liktenīgā suka". Pat to ir kauns. Bet ir cerība un pārliecība (kas naktīs ļauj aizmigt), ka tas ir kultūras uzslāņojums.
Jā, protams, padarīsim atbildīgus par savu egoismu, stulbumu citus, vai ne?! But then again-nē! Viss, kas beigās izrādās svarīgs, ir Tavas izvēles, tas, ko Tu izvēlies darīt. Domas drīkst būt seklas un nepareizas. Sevis attaisnošana.
Not guilty!
Not yet.