margarīns ar sviesta garšu, tik tālu nu esam...
melanholija kā pūkains mājdzīvnieks, gandrīz patīk kā smeldz, kož un liek birdināt pa asarai. Cūkai savs dublis mīļš.
Cūkai gan mīļi arī 18.gs puspornogrāfiskie sapņi par rociņu saskaršanos, trīsām un skatieniem. Mēs šodien esam jūtīgas visos virzienos, mēs, tas ir, es un mana plebeja būtība.
Darba bāriņā sabāzu šampjus dzimšanas dienai, ir taču skaidrs, ka mājās turēt būtu ļoti, ļoti muļķīgi, arī aknai nepatiktu, tāpēc, pārmaiņas pēc, esam taupīgi un domājam par nākotni.

Pēc galvenā dienas jautājuma- Par ko tādu, lai vēl paraud?- nāk otrs jautājums- Ko tādu vēl, lai apēd?(Trūcīgie gurmāni ziņo, ka Selection by Rimi cukīnī un kaltēto tomātu mērces ir nejēdzīgas, tas ir- neinteresantas!)