jūtos viegli apzāļojusies, līdz ar pavasari un ceļgala nedienām mana aptieciņa jebšu vienkārši- lietas no aptiekas vairojas trušu ātrumā.
Vislielākā skāde, protams, par to, ka dakterpuika (jā, jā, jauns un uzmanīgs praktikants) līdz ar ziedītes iepirkšanu lika atmest skriešanu un vispār arī riteņbraukšanu (šitam mēs neklausīsim, mīsim vieglītiņām un lēnām, bet nepārstāsim) uz nedēļu. Bet kā? Kā tad tā? Man nepatīk neskriet, pat, ja tikai nedēļu, sestdienas ar "AM frekvenci" un saulainu mežu, svētdienu saulrieti... Eh, bet ko nu tur, smērēs smērīti, ēdīs vitamīnu un mēģinās rakstīt maģistru, kas šobrīd ir iestrēdzis šaurākajā no bezizejām, laikam ziemas miegs.