šodiena visa tāda saulaina, es pati visa tāda saulaina, nu kā pasakā- pa mežu rikšojot savu cēlo rīta riksi, katram sunītim uzsmaidu, katram garāmgājējam ar. Tad nu lūk, pie draudziņiem pat aizeju, visi tik pat pārlaimīgi, malkojam dzirkstošo, risinam intelegtuālas sarunas, dzīve liekas izdevusies! Tad nu tu cilvēk, nāc mājās neko ļaunu nenojauzdams un šitā, visa kaa, labuma saelpojies, aizmiedz. Pamostoties, sajūti pirmos briesmu signālus- ne ta kaltē, ne ta galvā zvana... Tagad niķīgi domāju, nu i nafig Jūs pokemoni tā- vakarā ņemat un uzbrūkat nevainīgiem ļautiņiem?! Par visu šai dzīvē jāmaksā!