| |
[Oct. 21st, 2016|10:08 pm] |
Šovakar pabeidzu vienus garos melnos tilla svārkus. Nu tādus riktīgi līdz zemei. Un kuplus.
Bet ir pasūtīti vēl vieni - balti. Vilkšot uz kāzām, cik sapratu, tad apakšā baltu kokteiļkleitu un pa virsu baltus, garus tilla svārkus. Laikam būs ekonomiskais kāzu/princeš kleitas variants.
Un vēl viena māte nopirka meitai uz deju nodarbībām 3 (!!!) gb dažādas krāsas svārkus.
Ir ko darīt. |
|
|
| |
[Oct. 21st, 2016|05:35 pm] |
Kas nu mani baigi fascinē un uzjautrina pārdošanas sludinājumos - attaisnojumi.
Jau nez cik reizes redzēts, ka pārdod kaut ko no šūšanas tehnikas ar komentāru: "nopirku, bet nav laika lietot. Jauns.". Nu kā, KĀ cilvēks var nopirkt ierīci par 400 vai 600 eur un pēc tam saprast "ai, nav laika". Stāsts nav par laika atrašanu, bet par to, ka cilvēks var iztērēt tādu naudu, pirms tam neapdomājot vai viņam to lietu tiešām vajag.
Auskarus pa 15 eur, ok skaidrs, bet bāc - tehniku.
Bet vissmieklīgākais attaisnojums ko esmu jebkad redzējusi - meitene tirgoja ierīci pret celulītu, klāt teksts "nopirku par akcijas cenu, bet, kad atvedu mājās atcerējos, ka man nemaz nav celulīta"! (cerams, ka cilvēks sev regulāri nepērk pamperus un pēc tam atceras, ka viņam nemaz bērna nav.) |
|
|
| |
[Oct. 19th, 2016|05:48 pm] |
Man ļoti nepatīk gatavot darba dienu vakaros. Tā, ka uz vakarpusi besis nāk tik tāpēc vien, ka jādomā ko gatavot.
Bet svētdienu rīti un vakari ir pavisam cita lieta. Kad visi mājās, katrs dara savu un.. es arī savu.. virtuvē.
Un nekādi nevaru saprast kāpēc, darot vienu un to pašu, noskaņojums var būt tik radikāli atšķirīgs. No beša līdz kaifam.
Un svētdienu rīti arī.. lai arī man varbūt ir "sapnis" ( aiz astes pievilkts), ka kādu dienu kāds pienesīs brokastis gultā, patiesībā nespēju atlaist grožus un uzticēt brokastis kādam citam (ja vien man kādu dienu nebūs apkalpojošais personāls ar attiecīgām prasmēm). Tas nemaz, nemaz nav apgrūtinoši izlekt no gultas pirmajai, fiksi iegrūst krāsnī maizītes, sakult un uz pannām saliet pankūku mīklu (divas lielās pannas TĀ atvieglo dzīvi virtuvē!) un tad ar vairākiem šķīvjiem un kafijas krūzēm atpakaļ uz gultu. Ēst, lasīt un kaifā stenēt. |
|
|
| |
[Oct. 10th, 2016|08:42 am] |
"Tu centies atbrīvoties no vainas apziņas ar grēksūdzes palīdzību. Tas ir nepiedodami egoistiski.
---
Godīgums ir stipri pārvērtēta manta – tam vajadzētu pielikt klāt valdības brīdinājumu. Tāpēc ka “godīgums” patiesībā ir “egoisms”."
* šajā kontekstā godīgums domāts kā nelūgta atklātība
Upd: te bij stāsts par "man vajadzētu viņam pateikt, ka es viņu gandrīz piekrāpu" ne baznīcu vai tiesu.
Citāts no grāmatas "Atgriešanās". |
|
|
| |
[Sep. 27th, 2016|10:31 am] |
Viss, man pienāca tas brīdis, kad paziņoju mv: gribi visu laiku kārtību, iegādājies sulaini!
Un bērnam pateicu: māte tagad gultā dzer kafiju, tiec ar sevi galā pats!
Visi tādi baigi svarīgie un man nez kāpēc jālec no biksēm (labi-no savas vietas) ārā, lai visi pārējie nezaudētu to savu svarīguma sajūtu.
Pff.
Te es sēžu, te mana kafija un neviens mani no šejienes nekustinās!
(Problēmas nav, tikai ironija). |
|
|
| |
[Sep. 23rd, 2016|01:31 pm] |
To vēlēšanos es atradu, jeb precīzāk - atcerējos.
To pašu ko gribēju, bet nenopirku pagāšgad.
ja šogad novembris un decembris būs kaut uz pusi tik ražīgs kā pērnajā gadā, tad nopirkšu un viss!
naudai ir jānes prieks! (ja jau laimi nevar nopirkt). |
|
|
| Bērnam sega |
[Sep. 23rd, 2016|01:17 pm] |
Netieku galā ar bērna segas izmēru. Šobrīd ir 100x130, bet tā regulāri izrādās kaut kur blakus, nevis bērnam virsū. Gribēju uz ziemu nopirkt lielāku, bet izvēle gaužām ierobežota - vai nu par 10 cm lielāka (kas diezvai glābs situāciju) un nākamais izmērs 140x200 , kas jau ir gandrīz pieaugušo un baidos ka aizņems daļu bērna gultas (matracis 80x160).
Cik lielas segas ir jūsu 5-7 gadniekiem? |
|
|
| |
[Sep. 21st, 2016|10:58 am] |
Gribās kaut ko ļoti gribēt
un pēc tam dabūt. |
|
|
| ja labi menedžē, tad var strādāt nestrādājot |
[Sep. 17th, 2016|04:10 pm] |
vakar vakarā dēls ar kaudzi mantu aizgāja ciemoties pie tantes uz blakusdzīvokli. Pēc laiciņa eju un saucu, lai nāk mājās.
Uz ko viņš nokoriģē: mamma, paņem tās mantas, kas uz grīdas, es paņemšu tās, kuras uz galda un tētim jāsaliek tās lampas atpakaļ kastēs. (tantei ir varākas dekoratīvas lampas, kuras Olim patīk izvilkt no pakšiem un saslēgt).
Tādu komandu samulsināti, neko neiebilstam un izdaram arī to, ko bērns nokoriģējis. Ienākam ar visām parpalām mājās, dēls apmierināts paziņo: Vai ne, mamm, es no mums visiem labu komandu uztaisīju, citādi man vienam viss būtu jāvāc. |
|
|
| |
[Sep. 15th, 2016|08:52 am] |
Gribēju priecīgi pastāstīt, ka man ir 2 jaunas pannas un beidzot arī trauku mašīna pieslēgta, Bet.. Kuru tas var interesēt?
Varu pastāstīt vēl kaut ko garlaicīgu - esmu atsākusi lasīt. Sāku saudzīgi ar sieviešu romāniem (apriju kādus 15 gab pusotra mēneša laikā. Izdarīju pat secinājumus - autores nav spējīgas izlīst no viena attiecību modeļa. Pat, ja viņa sarakstījusi desmitiem romānu, attiecību modelis visos ir copy paste. Tikai vārdi un vietas mainās. Tikai vienai autorei es šo spēju piedot). Bet, lai ar mani nebūtu pavisam norakstāmi, nolēmu ķerties pie kā nopietnāka. Tā kā man nav ne jausmas kas mūsdienās skaitās nopietna un Vērtīga (te kripata ironijas) grāmata, tad pakampu to kas pa rokai - Rozes vārds. Nav tik traki kā baidijos, bet nu.. Tā tomēr ir lasīšana, lai izlasītu, un drusciņa "gribu zināt ar ko beigsies". Un cerība, ka pèc šī pielaušanas kļūšu par vērtīgāku cilvēku (te spainis ironijas).
Kas mūsdienās skaitās vērtīga grāmata?
Vispār Fabula nupat sāk izrādīties diezgan tukša. Nekas no tā, ko es gribētu, tur nav (piem. Zimmels un Atvuda. Murakami laikam ar ne, bet šis jāpārbauda).
Lūk kas jums varētu būt interesantāk - jau nedēļu mēģinu pielaust sev mēteli (vasaras no biezas k/v, tāds kas vairāk kā gara žakete). Tas gan laikam būs ļooti smuks. Tikai esmu tā nogurusi no lauzīšanās ar viņu, ka prieks jau paplēnējis. Prakses trūkums baigi jūtams. Bet man ir vēl vismaz 4 mēteļaudumi, tā kā būs kur patrennēties. |
|
|
| |
[Sep. 8th, 2016|10:26 pm] |
Mana mīļākā dārza smarža ir svaigi pļautas zāles smarža.
Guļamistabas logs vaļā. |
|
|
| |
[Sep. 8th, 2016|09:56 pm] |
Uzšuvu bērnam ap gultu aizkariņu, lai sanāktu štābiņš. (gulta 2stāvīga, tikai pirmajā stāvā nav gulta, bet tukšums).
Gribēju audumu ar auto no multenēm, bet tāda nebija, nopirku pelēku ar formulām. Dēls šovakar visu kritiski nopēta un paziņo:
- Šitais audums nav tāds kā man patiktu, tev vajag nopirkt tādu pašu tikai, lai nav virsū šitā un vot šitā mašīna (parāda kuras).
Atbildu: savādāks audums veikalā nebija
Olis: Nu tad tev pašai tāds jāuztaisa, lai man patiktu!
---
Un vakar dēls pateica: ja mēs iziesim no Origo un būs jau tumšs, tad gan būs ņevizuha! |
|
|
| |
[Sep. 5th, 2016|09:26 am] |
"Diena, kad pamostoties saproti, ka tava vēlme ir stulba, un sāc lūkoties uz to, kas tev īstenībā pieder, ir brīdis, kad esi spēris pirmo soli uz relatīvu apmierinātību. ... mums visiem pēc iespējas pilnvērtīgāk jāizmanto tas, kas mums dots."
Man patīk, tomēr ļoti gribas iebilst, ka bez "stulbām" vēlmēm un pārāk lielas apmierinātības ar esošo situāciju, cilvēki paliktu tur kur ir. Varbūt pat alās :) Bet pārrakstīju, lai atgādinātu sev, ka jāsāk ir no tā punkta kur esi, nevis "ja man pēkšņi no gaisa nokristu kaut_kas, tad gan es varētu izdarīt kaut_ko_Lielu".
Upd: jāiet beidzot sašūt aizkari. Un mētelis.
|
|
|
| |
[Sep. 2nd, 2016|01:08 pm] |
man RRRiebjas 1 septembris, piedod un mani besī visi, kas piespamo FB ar to (es paslēpu visus ierakstus un bildes).
Ienāku te, bet nē, jums tak ar FB nepietiek, vēl te viss jāpiesiekalo. Fui!
man šis atgādina priekšā stāvošo šausmīgi smago izvēli, ko darīt ar savu bērnu pēc 2 gadiem. |
|
|
| |
[Aug. 30th, 2016|09:44 am] |
Dažreiz man izdodas radīt kaut ko skaistu un tad pēc laiciņa skatos un brīnos "šito tiešām es uztaisīju? Kā man tā sanāca?" |
|
|
| |
[Aug. 29th, 2016|10:50 am] |
Ir reizēm tā, ka kaut ko gaidi- konkrētu spriedumu. Ceri, ka spriedums būs pozitīvs, bet izdomà arī, ka samierināsies un KĀ dzīvosi tālāk, ja tas būs nelabvēlīgs.
Tas spriedums izrādījās labvēlīgs, tikai pasniegts tika tik atšķaidītā mērcē, ka prieka vietā palika vien "nu jā, nu labi, it kā.. "
Bet vakarā atradās viena fotogrāfija, kas to stiklu/burbuli saplēsa un prieks atnāca.
Pēc O piedzimšanas bija tāpat- gaidiju to lielo prieku un laimi, bet grūtniecība bija tā nogurdinājusi, ka pirmās 3 necēļas bija tāds pats stikls visam priekšā. Un tikai tad ar viņa pirmajiem skaļajiem smiekliem es arī beidzot sajutu laimi.
Nē, es neesmu piedzemdējusi, man tikai saslēdzās kopā 2 dažādas situācijas.
Nekad nevar zināt kurš sīkums un kurā brīdī atraus to spundi vaļā. |
|
|
| |
[Aug. 18th, 2016|06:40 pm] |
Sieviete ir tāds īpatnējs radījums, kurš spēj brīnīties (un priecāties) par to, ka nav par kaut ko (konkrētu) sadusmojusies.
To es šoreiz par sevi. Bet gan jau ne es viena tāda. |
|
|
| |
[Aug. 4th, 2016|05:19 pm] |
Piegriezies šūt. Izdomāju paņemt brīvu dienu un aizvest bērnu uz Zoo. Bet tā gāza, ka beigss palikām mājās "neko nedarīt".
Čista "atpūšoties" esmu saladējusi un izkārusi žāvēties 3 kravas ar drēbēm, samazgajusi kaudzi ar traukiem + plīti. Nokrājosu matus, izvārīju ievārījumu, uztaisiju brokastis un priekšā vēl vakariņas. Bišķi izdekorēju virtuvi un izdabāju bērna kaprīzēm. Vēl pieteicos novākt plūmes, bet koks par lielu priekš manis.
Visa diena viena haļava. |
|
|
| |
[Aug. 4th, 2016|05:11 pm] |
vakar vakarā atklaju ka visu dienu biju nodzivojusi ar bluzi uz kreiso pusi. Vīles un birkas uz ārpusi. Satiku 2 klientes, tilla piegādātāju, biju pastā un 2 veikalos un braucu autobusā 🙈
Labi, ka vairs nav tas vecums, kad par šādu atklājumu no kauna miegs pazūd. (Un labi, ka uz birkas bija mexx, nevis kaut kas ķīniski).
Galu galā varbūt kāds pat padomāja, ka mana dzīve joprojām ir vētraina. |
|
|
| |
[Jul. 26th, 2016|02:05 pm] |
vakar sēdēju gultā, lasīju grāmatu, Olis atnāca blakus un sāka spēlēties ar mašīnu.
Pēc tam es noliku grāmatu, atlaidos pusguļus, viņš nolika mašīnu un atlaidās pusguļus man blakus tikai pretējā virzienā un piespiedās man pie stilba.
Tā mēs tur abi gulējām, turējām viens otra kāju, skatījāmies griestos un es domāju: "cik labi, ka arī 5 gadu vecumā es viņam vēl esmu vajadzīga blakus". |
|
|