|
[Apr. 15th, 2007|01:04 am] |
[ | mood |
| | miegains | ] |
[ | music |
| | klusums | ] | Apjukums. Kad mīļums pārtop greizā sirdī. Kad tā vietā, lai piekļautos, gribas kliegt, lai iet. Kad gribas pastāstīt visu, bet klusēšana ir labākais kā neiznīcināt esošo. Kad pašas iztēle grauž un grauj. Un tas daudzums līdz pusei pateikto vārdu! |
|
|
|
[Apr. 15th, 2007|08:36 pm] |
Profesionālisms un pieredze nelīdz, ja nav, nu nav, cilvēkam iedzimtā intelekta. Nav jau tā, ka stulbums, bet tā, ka nu... skatos un brīnos - kā var šitik nesaprātīgi izdarīties. Regulāri.
Upd: Ar šo noformulēju tikai to, kas kādu laiku bija krājies. Un tēma būtībā bija par to, ka ir baigi žēl vilties cilvēkā, kuru uzskatīju par paraugu profesionālā ziņā, tad, kad ir iespēja redzēt šķietamā profesionālisma aizkulises. |
|
|