|
[Aug. 9th, 2010|04:53 pm] |
Laimīga, laimīgāka, ļoti laimīga. Ar rūpēm un bažām un mazliet galvassāpēm, bet tik laimīga ilgstoši ikdienā /nevis vienu brīdi/ neesmu bijusi, šķiet, pēdējos 7 gadus. Ja vien vispār kaut kad. Un tas nu ir svarīgi - būt laimīgai reālajā dzīvē, ar visām netīrajām grīdām, 3 stundām pie plīts, naudas problēmām u.c. nevis noslēgtā rozā burbulī, kurā gatavo mamma vai bistro pavārs un vienīgā problēma ir "vai tu mani pietiekami stipri dievini ?". |
|
|
Comments: |
Man prieks par Tavu laimi!
Vien piebilst, ka katram jau sava taa realaa dzive. Manaa realaja sobrid, piemeram, ir tas 'bistro pavars', pareizak sakot daudzu dazadu lielaku un mazaku virtuvju pavari :), bet roza burbuljus zupaa nemanu.
Kopīga ikdiena ir atslēgas vārdi, nevis pavārs.
Es vispār baidijos, ka Tu mani tūlīt atvienosi.
ja nu gadijuma tu nemaniji, man te ciba bija aptauja, vai esmu altruiste vai egoiste un 9:7 balso, ka egoiste. Tatad es nevaru atvienot tevi pirms tam vecriigaam. tas butu pret manu patieso dabu! :)
ja speej buut laimiigs ar griidaam no sirds, tad speesi arii,kad jums maajas ikdienaa gatavos pavaars :) bet tas,ka esi laimiigs bez ikdienas, neko nepasaka par speju but laimigam ar ikdienu. priecajos!
Jā, par to jau ar priecājos, kā zemāk rakstīju, ka esmu laimīga situācijā no kuras agrāk tā baidījos-ikdiena un zināma rutīna. | |