pašpasludināts cerības un prieka vēstnesis
pašpasludināts cerības un prieka vēstnesis
- 5/9/25 08:47 pm
- Pāvesti izskatās tieši tā, kā viņi izskatās, jo, kalpojot Melu Tēvam, cilvēka vaibsti tiek sakropļoti. Sejā ir nolasāms dvēseles stāvoklis.
-
6 atstāja kaut koatstāj kaut ko
- 5/6/25 11:02 pm
- Klausos Lana Del Ray - Summertime Sadness un domāju - cik efektīvs piedziedājums, žēl, ka pantiņi tik banāli.
-
3 atstāja kaut koatstāj kaut ko
- 5/6/25 05:20 am
- Uterovaginālā piramīda.
-
0 atstāja kaut koatstāj kaut ko
- 5/5/25 10:38 am
- Faust - Jennifer (1973, krautroks). Viena no naivākajām un reizē skaistākajām žanra dziesmām.
Jennifer, your red hair's burning
Yellow jokes come out of your mind
Jennifer, your red hair's burning
Yellow jokes come out of your mind
Blue green silver yellow brown paper bag chips
Pneumatic waves
-
0 atstāja kaut koatstāj kaut ko
- eseja - veltījums Latvijai tās neatkarības atjaunošanas dienā
- 5/4/25 02:14 pm
- Pirms 35. gadiem, 1990. gada 4. maijā Latvijas Republikas Augstākā Padome, kas kalpoja kā pagaidu likumdošanas varas nesējs, pieņēma deklarāciju Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu. Deklarācijā tika paredzēts pārejas periods neatkarības de facto atjaunošanai līdz 5. Saeimas sasaukšanai. Latvijas neatkarība de facto tika atjaunota 1991. gada 21. augustā pēc Maskavā notikušā Augusta puča - 3 dienu ilga neveiksmīga valsts apvērsuma PSRS, kuru pret padomju prezidentu, reformatoru Mihailu Gorbačovu 1991. gada augustā veica konservatīvie stingrās līnijas piekritēji un vecās gvardes komunisti. Augstākās Padomes pilnvaras beidzās līdz ar 5. Saeimas pirmo sēdi 1993. gada 6. jūlijā.
Latvijas neatkarības atjaunošanas dienā vēlu visiem miesas un prāta veselību, kā arī pacietību un spēju piedot cits citam par sašķeļošajām domām un rīcībām. Ar vēsu prātu jāapzinās, ka mēs kā tauta pieredzam laikus, kas ir ārpus mūsu un mūsu priekšteču pieredzes, ārpus precedenta. Mēs esam paradigmas nomaiņas liecinieki. Pieredzējām pāris baismīgus pandēmijas gadus. Un šobrīd redzam, kā kopš WWII īstenotā transatlantiskā drošības sistēma tiek lēnām irdīta no iešpuses. Redzam, kā viens cilvēks, kurš ir augstākās izpildvaras pārstāvis visietekmīgākajā pasaules valstī, spēja izraisīt globālā tirgus nestabilitāti, bremzējot brīvā globālā tirgus izaugsmes potenciālu. Redzam, kā fašisma metodes un manierismi kļūst prevalentāki. Ekonomiski sliktākais vēl tikai priekšā - nestabilitāte un neparedzamība negatīvi ietekmē investīciju plūsmu - investori, nebūdami droši par nākotni, kas agrāk šķita vismaz kaut cik paredzama, pamatoti baidīsies ieguldīt, u.t.jpr. Taču šis nav stāsts par ASV vai pasauli. Šodien šis ir Latvijas stāsts.
Kas mani dara priecīgu, ir iespaids, kas rasts kopš Krievijas un Ukrainas kara - ka mēs kā Latvijā dzīvojošie cilvēki jeb latvieši sevi ir apzinājušies kā ne-monolītu grupu, bet gan kā kopumu, kas sevī ietver dažādās valodās runājošos - latviski runājošos, krieviski runājošos, pēdējā laikā biežāk arī ukraiņu valodā runājošos, retāk - angliski, poliski un arī baltkrievu, igauņu un lietuviešu valodā runājošos (neaizmirsīsim arī par romiem).
Ja mums nebūtu kaimiņš, kurš izmanto mūsu krāšņās atšķirības, lai šķeltu mūs, manuprāt, mēs spētu realizēt tiesisku un taisnīgu divkopienu valsti, kur latviešu un krievu valoda spētu pastāvēt vienlaikus kā oficiālās valsts valodas. Bet tā kā austrumu kaimiņš uzglūn ne tikai ar dunčiem, kas paslēpti aiz viņa muguras, bet ar visiem iespējamajiem ieročiem, kas notēmēti mūsu virzienā, Latvija nevar atļauties vairs flirtēt ar šo ideju, jo apzināsm, ka austrumu kaimiņš šo faktu par divkopienu valsti izmantos kā argumentu, lai šķeltu un pakļautu. Manuprāt, ja Krievija nebūtu uzsākusi pilna apjoma karu 2022. gadā, Ukrainā, tad krievvalodīgie latvieši joprojām ticētu, ka kādreiz Latvijā būs divkopienu valsts. Bet tagad viņi paši saprot, ka tas nozīmētu Latvijas kā neatkarīgas valsts galu un atgriešanos Krievijas guberņas statusā (kurš krievvalodīgais latvietis vēlas dzīvot Baltkrievijā #2?).
"Tas nav jāuztver personiski - tā vienkārši ir imperiāla vajadzība pēc t.s. lebensraum," viņi uzstāj. "Mēs vēlamies izglābt krievvalodīgos no vajāšanas! Viņiem liek mācīties valodu tajā valstī, kurā viņi dzīvo - mēs nevaram pieļaut šādu netaisnību!". Smejies vai nē, bet pēc šādiem apsvērumiem, kas pausti ilgtermiņā, var sekot aviācijas bumbu lietus. Nemaz nerunāsim par kaimiņu valsts varas pārstāvju individuāli paustajiem draudiem pēc absolūtas iznīcības (garīgi slimais Medvejeva k-gs).
Un tā cauri gadsimtiem mēs augam bailēs. Bailēs, ka viņi atkal atnāks un aizvedīs mūs prom. Manas mātes vecmammu un vectēvu un viņu bērnus (ne visus) PSRS vara izsūtīja uz Sibīriju, jo viņi bija lepni zemnieki - savas zemes īpašnieki, kuri paaudzēm ilgi saimniekojuši savā stūrītī. Un šajās bailēs mēs radām brālību ar lietuviešiem, igauņiem, somiem un pat poļiem un zviedriem. Mūsu skaudrā vēsture mūs padarījusi sīkstus, aizdomīgus. Tā ir vienojusi mūs ar mūsu kaimiņiem, darot mūs spēcīgākus.
Neskatoties uz visu, šo laiku es redzu kā baiļu laika norietu. Lielais Despots no Austrumiem kārtējo reizi atmaskoja savu patieso dabu Ukrainas kara laukos, noslaukot no zemes virsas kaut vai to pašu krievu valodas čalu pārpilno Mariupoli, kur krieviski runājošo populācija pēc 2001. gada datiem bija 89% no pilsētas iedzīvotājiem - noapaļojot sanāk ap 300 000 cilvēku. Krievijas vara netic nedz krieva, nedz ukraiņa asarām. Tā nemaz nespēj iedomāties, ka cilvēkiem sāp, ka katra nāve ir traģēdija. Viņiem tas viss ir tabulas un cipari. Un viņu misija ir skaidra kā dienas gaisma - oligarhijas varas saglabāšana cauri desmitgadēm un krievu tautas pacifikācija, manipulējot ar viņu emocijām, vērpjot realitāti tik viltīgos tīklos, ka, iekrītot tajos, izkļut būs grūti.
Postmodernajā virtuālo diskursu vidē acīgākais var novērot izspēlējamies dziļu ironiju - to, ka vislielākie despotiskās varas aizstāvji ir cilvēki, KURI PAŠI NEDZĪVO ŠAJĀ VALSTĪ, bet gan bauda miera un demokrātijas priekšrocības citur. Šie cilvēki ir līdzīgi resnajiem amerikāņu nacistiem, kuri paši neapzinās, ka viņi būtu Hitlera pirmie upuri. Despotiskais Krievijas režīms, kas savu varu leģitimizēja ar t.s. "false flag attack" - pašas varas inscinētiem teroraktiem Maskavas daudzstāvenēs, 1999. gadā, noveļot vainu uz tā brīža grēkāžiem - uz (krievijas imperiālismu) reakcionārajiem militāristiem Čečeniem un Dagiem.
Kopš tā laika Krievijā dzīvojošajiem vairs nav bijusi iespēja ievēlēt savus varas pārstāvjus. Valsts nometusi savu kariķētās demokrātijas masku un tapusi par absolūto despotiju, kur cilvēki vairs nevar paust savas domas, riskējot ar cietumsodu. Jāpiebilst, ka cietumsods tādiem cilvēkiem Krievijā nozīmē to, ka notiesātie vienkārši atsēdēs savu laiku un miers. Nē, no sargu un citu cietumnieku puses tiks pieredzētas visbrutālākās zvērības - anālas izvarošanas ar slotas kātu, elektrošoks pie sēkliniekiem, utt. Krievijas varas mērķis ir DEHUMANIZĒT un KOLONIZĒT. Gan cilvēku dvēseles, gan cilvēku prātus, gan arī kaimiņvalstu teritorijas kā to 2008. gadā redzējām Gruzijā un 2014-202X. gadā Ukrainā.
Krievijas galvenā interese ir izmantot ārpus Krievijas dzīvojošo krievvalodīgo kā socpolitisku ieroci, lai izplestos pāri savām esošajām robežām - atcerieties, viss sākas ar troļļošanu internetā. Tā tiek iesēta augsne lielām pārmaiņām. Kad ārpus Krievijas mītošais krievvalodīgais pārstās jaukt Putina režīmu ar režīmu, kas aizstāv viņa labklājību un intereses, kas Krievijā raisa kultūru, liek cilvēkiem zelt, izbūvē ceļus, ievelk sanitārās sistēmas, attīsta cilvēka dzīves vidi, vien tad mēs spēsim iedziļināties cits citā, piedot cits citam par pagātni un kopā būvēt labāku nākotni saviem bērniem.
Esmu lepns par visiem krievvalodīgajiem latviešiem, kurus Krievijas tagadējā vara ir pamodinājusi no dzīves melos un liekulībā. Un lepojos par visiem pasaules krievvalodīgajiem, kuri ir sapratuši, ka Krievijas elite ir tāda, kāda ir, jo tā simtgadēm ilgi ir apzagusi bagāto krievu tautu, turējusi to intelektuālā badā, ierobežojusi tautas garīgo attīstību, lai tā nespētu vienoties un padzīt šos zagļus un slepkavas, kas pirms divarpus desmitgadēm caur viltu pārņēma valsts varu.
Tāpēc Latvijas neatkarības pasludināšanas gadadienā es no visas sirds vēlu saticību starp latviski un krieviski runājošajiem latviešiem. Vien tā mēs spēsim sakaut ārējo varu, kas vēlas pazudināt mūsu kultūru, mūsu mieru un mūsu labklājību!
-
3 atstāja kaut koatstāj kaut ko
- 5/2/25 06:11 pm
- Gaļas vilnis
Oglekļa paradīzē
Nekad nebeigsies
-
0 atstāja kaut koatstāj kaut ko
- 4/30/25 05:25 pm
- Burvīgs instrumentālais triphops.
-
Current Music: Wagon Christ - Throbbing Pouch (1995)
-
0 atstāja kaut koatstāj kaut ko
- 4/30/25 11:19 am
- Pirms Oranssi Pazuzu koncerta pa priekšām tika laista grupas "clipping." mūzika. Grūti iztēloties vēl celmlauzīgāku hiphopu par šo. Gaumīgi eksperimentāls matereāls.
Viņu jaunākais albums "Dead Channel Sky", izlaists pirms mēneša - https://www.youtube.com/watch?v=csdoLseiFjo
-
0 atstāja kaut koatstāj kaut ko
- neviena slēgta sistēma nav zeltspējīga
- 4/29/25 11:32 pm
- Patiess draugs, atšķirība no parasta ierindas biedra/čoma, centīsies tevi celt augšā nevis stumt uz leju. Viņš zina, ka tu esi tu, visu savu unikālo un triviālo pieredžu kopums, vienota pakete, unikāla projekcija, kurp virsū nedrīkst projicēt sevis paša (biedra) ideālismu/filozofiju/izpratni par dzīvi un lietām. Patiess draugs alkst pieredzēt tavu zelšanu. Sarunās ar tevi viņš apzināsies, kas tev ir nozīmīgs, un pieies tēmai ar zināmu pietāti nevis reaģējot caur emociju spektru kā tāds mērkaķis, kurš nav spējīgs uz pasauli paskatīties no sava trauslā prātiņa, kas pieliets krindžu un neatrisinātām bērnības miskomunikāciju traumām.
Nevajag lēkt uzreiz no debesskrāpja. Sākumam labs treniņš ir to brīžu apzināšana, kad sajūti, ka tevi sāk triggerot kas iz biedra paustā/manierisma. Risinājums: sarunas sākšana ar biedru vai otru pusīti par to - "diez kāpēc es tā reaģēju uz X?". Sarunas sākšana: "Yo, esmu ievērojis interesantu paradumu tavā pausto ideju pasaulē - vari, lūdzu, paskaidrot, kā jāsaprot tevis teiktais X vai Y?". Galu galā miskomunikāciju pamatā nereti ir pārpratumi - verbāli pausta valoda limitē info drošticamību.
Reflekcija par savām pieredzēm jeb paturpinot iepriekšējā ierakstā rakstīto - Ja cilvēks nenodarbojas ar sevis analīzi, bet vienkārši "plūst cauri dzīvei", neapzinoties vienkāršas psihes patiesības (piemēram, to, ka sev līdz galam nevar uzticēties; neviena slēgta sistēma nav spējīga zelt) - ka, ja netiek trenēta tā pati abstrahēšanās no paša ego (trigeru apzināšanās, kas kairina ego), tad tiek limitēts tavs potenciāls vispār izprast citus cilvēkus. Kāpēc? Jo tava netrenētā psihe ir kā pudeles kakls, kas sašaurina un krietni palēlina "informācijas šķidruma" plūsmu jeb citiem vārdiem, tavs ego tevi tevi ieliek noteiktā rāmītī, kas kliedz "paredzams cilvēks".
Vai nu pieņemšana līdz kaulam, vai aizvēršanās un komunikācijas pārtraukšana. Protams, kā jau viss šajā dzīvē, šī problēma un tās risinājumi nav bināra rakstura - lietu niansētība paredz dažādus risinājumus, piemēram, caur atklātu un sirsīgu komunikāciju drauga pozitīvi-mentāla ietekmēšana, ikdienā pieturoties pie noteiktām suģestijām, kas, viņam ar emociju un loģiku atzīstam tajās pausto ideju nozīmīgumam ceļā uz pašizveseļošanos un pašcieņu. Nedrīkst aizmirst par draudzīgu, labi intonētu kritiku!
Manī ir mazs lepnums un liela sūtības sajūta - varu atzīt, ka šādā komunikācijas manierē (pašcieņas, savas telpas apzināšanās, sadraudzēšanās ar savu unikālo būtību/vibrāciju, utt) dzīves laikā uz "pareizās domāšanas ceļa" esmu uzvedis dažus cilvēkus. Reti kas mani dara patiesi laimīgu kā palīdzēšana sev nozīmīgam cilvēkam tikt pāri sevis paša (vai citu) izliktajām lamatām.
-
0 atstāja kaut koatstāj kaut ko
- 4/29/25 02:33 pm
- Padsmit gadus nebiju apzināti klausījies Radiohead mūziku. Uzdūros šim Kid A un Amnēzijas ekstensīvajam fanu editam. Trīs stundas un četrdesmit minūtes maģijas. Studēju "Everything in its right place" uz ģitāras. https://www.youtube.com/watch?v=xsKBxb4tWcY
-
1 atstāja kaut koatstāj kaut ko
- 4/29/25 12:03 pm
- Ja cilvēks nepraktizē savu spēju disociēties no sava ego, viņš visu mūžu paliek bērna līmenī. Lieli, pieauguši, bet bērni savā reakcionārajā būtībā.
-
0 atstāja kaut koatstāj kaut ko
- par ik-ēras civilizācijas kolapsu
- 4/26/25 03:46 pm
- "Pēdējos 12 mēnešus esmu pētījis, kā un kāpēc sabrūk civilizācijas. Ne caur dokumentālajām filmām vai bezcerīgu ziņu lasīšanu, bet gan caur vēsturiskiem gadījumu pētījumiem, izdzīvojušo liecībām, arhivētiem ekonomikas datiem un pirmās rokas liecībām no tiem, kas piedzīvoja sistēmas kļūmi.
Pastāv likumsakarība. Brutāls, atkārtots cikls cauri impērijām, demokrātijām, monarhijām un mūsdienu globālām valstīm. Sabrukums reti ir pēkšņs. Tas nesākas ar uguni. Tas sākas ar eroziju, neredzamu, strukturālu un psiholoģisku.
Sabrukums sākas, kad institūcijas pārstāj darboties, bet turpina izlikties, ka darbojas. Kad ekonomiskā izaugsme kļūst par rituālu, nevis realitāti. Kad patiesība kļūst izvēles iespēja, un uzmanības novēršana kļūst par normu. Kad cilvēki zaudē ticību līderiem, bet vēl bīstamāk – pārstāj gaidīt kaut ko labāku."
- kāda interneta lietotāja komentārs 2025.gadā
Mēs esam procesā. Atpakaļceļš nav iespējams, jo mūsu civilizācija nav spējīga kolektīvi apzināties vēsturiskās likumsakarības, lai izvairītos no šī cikliskā kolapsa. Cilvēce ir sīksta, taču cilvēka smadzeņu uzbūves īpatnību dēļ mēs atkal un atkal kāpsim vienās un tajās pašās bedrēs, ja vien ar mūsu genomu nenotiks kas drastisks, kas ļautu mums apiet šos savus limitētās fizioloģijas defektus, lai spētu kolektīvi vienoties par kopējo labumu. Par civilizāciju bojāeju arī daudz sprieduši filozofi, kas ievērojuši likumsakarību, ka pēc demokrātijas parasti seko despotija. Un pēc despotijas kolapss.
Mans ieteikums cilvēkiem ir izbaudīt lietas, kamēr vēl tas ir iespējams. Nav vērts sevi nodarbināt ar globāliem jautājumiem, jo tas ir ārpus mūsu tvēriena un spējām kaut ko ietekmēt. Tā vietā iesaku labāk fokusēties uz dzīves, auglības un pārpilnības svinēšanu. Mēs esam pēdējas paaudzes, kam ir dāvāts šis prieks.
-
8 atstāja kaut koatstāj kaut ko
- 4/25/25 11:54 pm
- Brīvības-Pērnavas-Barona-Tallinas krustu rajonā dzīvo sermulīši, zebiakstes vai sazinkas. No tāluma atpazinu vien viņu lunkano stāju. Esmu redzējis jau pirms pāris gadiem, redzēju šovasar. Un redzeju arī tikko.
-
1 atstāja kaut koatstāj kaut ko
- 4/25/25 12:42 pm
- Asiņu sperma.
-
0 atstāja kaut koatstāj kaut ko