- 7/28/24 10:42 am
- Katram pašam jāparūpējas, lai viņa vide būtu cieņu/pašcieņu auto-ģenerējoša. Tu nevari uzturēties ar visu sirdi tādās virtuālajās telpās kā ciba un tad domāt, kāpēc tev ir mentālas problēmas vai kāpēc tu nekad neizjutīsi patiesu tuvību ar kādu citu cilvēku. Esi savs meistars, esi prasīgs pret sevi un savu vidi, izvēlies vienu no neskaitāmajām realitātēm un ieguldies!
- 0 atstāja kaut koatstāj kaut ko
- 7/28/24 10:38 am
- Tu esi citu pieredžu noliedzējs, savas pieredzes uzspiedējs. Dzīvojot savu specifisko dzīvi, tu esi iemācījies redzēt tikai to, ko tu vēlies redzēt, jo pretēji dzīve tev rada sāpes. Tev ir šāds trūkums, kas jāapzina, man, savukārt, ir cits trūkums. Katram ir savs lielais dzīves trūkums, kas kā Sīzifam jāstumj no sevis mūžīgi uz āru. Redzu to kā tādu dzīves misiju - cilvēkam censties lauzt savu trulo komfortmīļa dabu viscaur dzīvei, apzinot savus Lieloos Mīnusus.
- 0 atstāja kaut koatstāj kaut ko
- 7/28/24 04:42 am
- Tas ir tik vienkārši kā ikdienā censties pieķert un apraut tos brīžus, kad sāc sevi pats nolikt gar zemi. Jebkura negatīva doma tiek nomainīta ar pozitīvu reinforcement līdz tas aiziet automātā, un tu vairs neesi spējīgs sev darīt pāri.
- 2 atstāja kaut koatstāj kaut ko
- 7/28/24 01:15 am
- Burvīgs Kafkas citāts: "I was ashamed of myself when I realised life was a costume party and I attended with my real face."
- 5 atstāja kaut koatstāj kaut ko
- Ieskats dzīvošanas mākslā
- 7/26/24 10:17 pm
- "Ieskats dzīvošanas mākslā" jeb autora secinājumi pēc gandrīz 20 gadus ilguša radīšanas un komunikācijas posma noslēgšanas.
Sākšu šo ierakstu ar diviem būtiskiem secinājumiem par dzīvošanas mākslu, ko tagad esmu pietiekami kompetents izdarīt. Pirmais, dzīvē visgrūtāk ir pārtraukt darīt kaut ko, ko tu mīli, kas tev sanāk un ko novērtē citi. Tas ir kā izraut sev
sirdi. To nedrīkst darīt, ja nav nekā ekvivalenta vai lielāka, ko likt vietā (paldies Dievam, ka man ir).
Šo pieredzi, šo unikālo skatu punktu, no malas aptvert ir neiespējami. Iztēloties var, bet izjust nē. Esmu tik nenormāli lepns, ka man dzīvē bija dota iespēja to pieredzēt. Saprotams, gadiem ritot, bija grūti - katrs savā mākslas kopumā esam tik atšķirīgi, ka ik pa laikam sanāca nedaudz noberzties, apbružāties nesaskaņoto enerģiju un nenorūdīto personību dēļ, taču ideja pār Kaut Ko Lielāku Par Pašu Tevi viedos prātos vienmēr prevalē. Tāpēc pastāv civilizācija. Mēs savām rokām uzcēlām un pēc tam nojaucām mazu, bet izkoptu pasaulīti.
Otrais secinājums (šeit arī kristalizējas gandrīz divu desmitgažu darba patiesie lauri) par iespēju ilgā posmā realitāti pieredzēt ar citu percepciju. Dzīvē jebkurš jauns, unikāls skatu punkts uz sevi un citiem ir lielākā vērtība, ko vari pieredzēt. Sekas tam ir vara pār sevi un ikdienas gaitu - spēks, kas iesūcas līdz kaulam un, ko apzinoties, tu vari just metastazējamies katrā tavā šūnā, plūstam cauri tavai būtībai. Caur šo spēku tava pamatvibrācija tiek nostiprināta un, ja tu to tā padziļināti apzinies un pats ikdienā piestrādā, lai rūpētos par savu apziņas ievirzi, domāšanu, leksiku, (nepieļaujot to, lai tava apziņa tiek piesārņota ar ikdienas triviāluma mēsliem)- tu topi teju nesatricināms. Cilvēku saskarsmes nianses tevi vairs nesatricina.
Par ko kautrēties? No kā dzīvē baidīties? Ko par mani padomās kāds garāmgājējs? Vai draugs? Vai tiešām kāds saprātīgs cilvēks analizē ikdienā šos jautājumus? Ja jā, lūdzu, lūdzu, uzrunā viņu un palūdz, lai viņš to pārstāj darīt. Savas zelšanas zālājā tu pats esi karalis. Un, ja tev tiešām kāds cilvēks ir draugs, viņš radīs efektīvu risinājumu, kā tev likt noprast, ka tu pārkāp, piemēram, viņa robežas, vai rīkojies, piemēram, necienīgi vai negodprātīgi. Īsts draugs tev palīdzēs. Taču nevar palīdzēt nevienam, kurš nav uzsācis palīdzēt sev pats.
Ikdienas mazās emocijiņas tevi tāpat mazliet apbružās pieredzes gūšanas ceļos, bet tas viss ir sīkums, un, kad tu to apzinies, tu uzreiz sāc smieties - haha, atkal es pavilkos uz kaut ko sīkumainu, kas no manis atņēma nevis man piešķīra (Ko? Emociju, vibrāciju, negāciju, vienalga). Bet es jau pats biju vainīgs, jo neviens cits nekontrolēja mani - es pats esmu atbildīgs par katru savu ļaušanos emocijām. Neviens cits pie tā nav vainīgs, pat ne provokators. Neviens notikums, neviena provokācija. Jo neviens cits nav mans meistars. Emociju nostumšanas malā meistars. Meistars darbā ar savu izjūtu kontroli un virzīšanu.
Rodot un nostiprinot sevī šo apziņu, tu rodi risinājumus, kā kāpt pāri šādām situācijām, kas tevi izspiež garīgi. Un, ja tām nevar pārkāpt, tu rodi veidu, kā netikt satricināts. Man tā ir abstrahēšanās no savas iztiektās emocionalitātes, distancēšanās no tās personības šķautnes, kas ir tavs personīgais dzīves Lietuvēns. Mūžīgais dīdītājs. Tā ir sevis de-emocionalizēšana. Jo ja tu realitāti uztver un reflektē caur emocijām nevis domas skaidrību, tu pieredzi vien realitātes atblāzmu, atspulgu, kas ir spoguļojies cauri tevis paša piešķirto nokrāsu. Un tā nav precīza informācija. Tā ir aizspriedumiem un mākslīgām nokrāsām pilna info.
Tev jāparūpējas par to, lai neviens un nekas no tevis vairs nekad neatņem, nedodot kaut ko tikpat vērtīgu pretī (saprotams, pretī var dabūt arī pēc ilga laika; visam nav jānotiek uzreiz). Ja tu esi radītājs (jebkā - māksla, objekti, sajūtas, noskaņas, kaut vai izkopta seksualitāte/kaisle), tad viss, ko tev atliek darīt, ir izvirzīt sev uzstādījumu, ka tu vairs nekad neko nevienam nedosi, ja vispirms netiks nodibināta abpusēja skaidrība, izpratne, vienošanās. Tavas emocijas ir dārgums - ar tām nevajag mētāties. Jā, tu nostādi savas personīgās robežas un tas, kurš tās nav spējīgs tās cienīt, nebūs vairs tavas uzmanības vērts. Tik vienkārši. Tu sāksi izgriezt no savas realitātes tos cilvēkus, kuri nav spējīgi nodibināt abpusēju cieņu. Caur šādu uztveri tu vari dzīvē darīt jebko, bet beigu beigās tu katru dienu noslēgsi ar apziņu, ka tu dzīvo ar kaisli un mīlestību, un ka šodien nepiedzīvoji kārtējo lielo vai mazo emocionālo satricinājumu.
Saprotams, ka viss augstāk minētais nav vien grupas noslēguma pieredzes sekas, bet ilggadējs darbs ar sevi. Konstanta cēlonības analīze, komunikācijas un info plūsmas varas apziņa. Taču man šobrīd ir iespēja izmantot šo milzīgo enerģētisko platformu, kas uzcelta, noslēdzoties šim posmam, un es to izmantoju, lai parunātu tieši par šiem realitātes aspektiem. Par būšanu sevis paša meistaram. Jo, ja tas nebūsi tu, tad pār tavu prātu un emocijām valdīs kāds cits - tavas pagātnes traumas, korporācijas X, Y vai Z aģenda, kas tavā ikdienā ielaužas cauri neskaitāmajiem virtuālajiem ruporiem tavos Netflix seriālos, interneta fīdā, u.c.
Neviens vairs tavu vibrāciju nemēģinās forsēt, jo jutīs, ka tā ir pārāk izteikta, izkopta un spēcīga - ka lai to forsētu, ir nepieciešama daudz lielāka enerģija. Un tu vairs nekad nebūsi tieši tas cilvēks, kuru citi pazina un runāja, teiksim, pirms 5-10 gadiem. Jo galu galā - vai tu visu dzīvi vēlies dzīvot, vadoties pēc savām pagātnes traumām? Reflektējot cauri tām tagadni? Bet tas taču vairs neesi tu! Tad saņemies, pārstāj baidīties no sevis, no tiem mazajiem satricinājumiem, un sāc beidzot sevi ķidāt. Jo pretēji nodibināt skaidrību nav iespējams. Un bez skaidrības nav apzināšana. Un bez apzināšanas nav vara.
Ja ieinteresēju, iesaku sākt ar to, ka tu sadali/nodali dzīves telpas. Viena telpa darbam, cita priekam. Viena domāšana darbam, cita priekam. Viens Es darbam, cits priekam. Būtiski ir nodalīt virtuālo realitāti no fiziskās. Nedod virtuālajai videi neko no sevis. Ja kāds tevi izaicina - ignorē vai smejies. Ignorēšanā ir vislielākā vara internetā. Internets ir realitātes atspulgs, tāpēc iet tajā ar patiesu izjūtu ir idiotiski - tu vienkārši atdod sevi, nedabūjot neko pretī. Ja tu ignorē internetā, tu paud vislielāko varu - tu neleģitimizē sava trigera autora vārdus, nedod viņam platformu.
Vienmēr būs kāds, kurš dzīvē un, sevišķi, netā alks atņemt tev pašcieņu. Iesaisties tikai tādā komunikācijā, kas tiek nodibināta uz savstarpējas cieņas un sapratnes pamata. Nospraud robežas un sargā tās. Centies dzīvē rast par jebko pēc iespējas vairāk skatu punktus - uzrunā pazīstamus un nepazīstamus cilvēkus, uzdodot viņiem jautājumus par viņu redzējuma niansēm. Bagātini sevi ar šo informāciju līdz sasniedz to stāvokli, par ko runāju šajā ierakstā - stāvokli, kur tavas pašcieņas ģenēze ir kļuvusi automātiska.
Noslēdzot, apzinos, ka runāju par lielām tēmām ar ļoti vieglu garu un ka patiesībā šī tēma ir daudz dziļāka un niansētāka par manis aptverto. Taču es neesmu spējīgs tik augstvērtīgi grupēt savas domas vārdos, lai šo visu ietērptu daudz nopietnāka teksta ietvarā. Man trūkst šīs esenciālās pieredzes, lai to spētu. Vien ceru, ka kādreiz sev pats dāvāšu šo spēju.
Akcenti izvietoti, robežas nospraustas, tagad tikai atliek rūpēties par savas pamatvibrācijas stabilitāti un zelt. Lai sokas!
P.S.
Ja tev ir kādi jautājumi, komentāri vai vienkārši vēlies parunāt, raksti uz u.ulvis@gmail.com - ciba jau sen nav vieta nopietnu tēmu ķidāšanai, pateicoties tam skumjajam bērnišķīguma un brieduma neesamības garam, ko noteikti cilvēki te bazūnē kā tādu reliģiju. - 0 atstāja kaut koatstāj kaut ko
- ž pārmaiņu svētki
- 7/25/24 08:05 am
- Neviens negaidīja, ka atnāks ap 600 cilvēku. Negaidīju arī, ka cilvēki tā raudās. Un ka teiks tik daudz labus vārdus. Pašam nobira prieka asaras pirms spēlēšanas, no improvizētā beksteidža klausoties burvīgos BM. Pārāk skaistas atmiņas. Un pārāk labi skanēja.
Pirms BM sāka līņāt mazs lietutiņš. Viņiem spēlējot, tas intensificējās, taču pēc 20 min aprima, un pavīdēja tie dievišķā tipa mākoņi, izgaismoti oranžā, rozā un lillā. Foto uzņemts pirms miera no papildus mikluma. Taču kas bija izcili, ka cilvēki pēc tam komentēja, ka lietus padarīja slapjus, lai pēc tam atkal sasvīstu neganti dejojot. Klāvs arī dedzināja ar savu akrobātiku. Reto reizi uz skatuves drīkstēja spēlēt ideālā skaļumā (skaļi), tāpēc varēja tuvoties mēģu telpas sajūtas reprodukcijai, kas nodrošina mentālā komforta aspektu. Viennozīmīgi Top 5 dzīves koncertpieredze - abnormāla, elektrizēta enerģija, milzīga skaņa, cieša saspēle un Toms faking Bricis uz skatuves!!!Līdz Ž v 2.0 koncertam (lai arī kad tas nebūtu - tas būs)! - 5 atstāja kaut koatstāj kaut ko
- 7/22/24 09:52 pm
- Have you heard the tale of Yakub?
- 0 atstāja kaut koatstāj kaut ko
- 7/22/24 04:02 pm
- Splicin' thru Cosmos
- 0 atstāja kaut koatstāj kaut ko
- 7/22/24 01:26 am
Trešdien, 24.07., Židrūns spēlēs savu, iespējams, pēdējo koncertu ar ilggadējo vokālistu/ģitāristu Klāvu. Mums viņš ļoti pietrūkst, bet šis ir laiks, lai skatītos uz priekšu. Ir jau tapis jaunā albuma demo, tagad strādāsim ar vokālista nobriedināšanu.Koncerts iecerēts kā transcendences rituāls, Židrūnam uz skatuves ejot hronoloģiski cauri savam repertuāram. Līdz nonāksim pie topošā materiāla fragmentiem, no kā pāris tiks nospēlēti, jo jau kādu laiku iekļauti grupas koncertprogrammās.Vakaru 20.00 sāks leģendārā gadu tūkstošu mijas sākumā dzimusī naivā un skarbā indīroka pionieri Bērnības Milicija ar leģendāro populārās mūzikas analītiķi un interpretētāju Juri Simanoviču priekšgalā. Zīmīgi, ka grupa nav uzstājusies vairāk kā četrus gadus.Attēls: saites starp abu koncerta grupu dalībniekiem, ko apkopoja un reprezentēja grupusaites.lv. Abu grupu nozīmi LV andergraundā iezīmē fakts, ka kopā abu grupu dalībnieki spēlejuši vismaz 30 grupās.Lokācija: Sporta 2 kvartāls, Rīga. Ieeja no Hanzas ielas un tad pa kreisi līdz tālajam žogam iekš Zefīra teritorijas. Ieeja no 19.00. Biļetes šeit.- 14 atstāja kaut koatstāj kaut ko
- kā izaudzēt labu patērētāju
- 7/14/24 11:18 am
- Ja tu bērnam nedod iespēju nīkt garlaicībā, tu viņam nedod iespēju izkopt savu fantāziju.
- 1 atstāja kaut koatstāj kaut ko
- 7/11/24 02:35 pm
- Ja nav pašcieņas, uz ārpusi vērsta cieņa nav iespējama. Abi jēdzieni atrodas simbiotiskā vienotībā.
- 0 atstāja kaut koatstāj kaut ko
- 7/8/24 07:48 pm
- Ko jūs teiktu par komūnu "simulējam 2004. gadu"?
IRC tipa čats, kur nedrīkst aizskart tēmas, kas saistītas ar problēmām, kuras pastāv tagad, bet nepastāvēja tad. Proti, cilvēki sanāk kopā, lai baudītu to, kas viņiem kopīgs nevis atšķirīgs.
Brālīgas/māsišķas sarunas. Organiska čupošanās. Taču caur stingru pašregulāciju punktā par savas realitātes percepcijas ziedošanu labākas "jaunās" realitātes pieredzei.
Es kvēli ticu, ka trulajā nākotnē cilvēki arī šādi dzīvos. Par noteiktu samaksu tu varēsi izfiltrēt visu, kas vairāk atņem no tevis nekā dod. - 3 atstāja kaut koatstāj kaut ko
- the tsiba experiience of being
- 7/8/24 01:22 am
- Neskatoties uz to, ka jūs reti esat ciešami,
es jūs tāpat mīlu,
mani dzīves pabērni,
rensteļu iznireļi,
panki un stulbie narkomāni.
Un jūs, lielie un mazie interneta sadursmju rakstnieki,
pseidointelektuāķi,
es atrodu katram no jums vietu savā sirdī.
Taču, galvenais, esiet labi!
Jo ekselence ir rutīna nevis pamatstāvoklis.
Ja šķiet, ka tu esi kaut kas,
tad, visticamāk - neesi. - 0 atstāja kaut koatstāj kaut ko
- 7/8/24 01:14 am
- "T.s. TV sporta ekrānu reportieriam un komentētājiem nopietni jālabo sava latviešu valoda. Piemēram, pasaulē nav brazīļu tauta, bet gan brazīlieši. Tas tikai tāds sīkums, bet nopietnākām kļūdām, kas ieviesušās burtiski tulkojot un kopējot krievu komentētāju valodu (terminioloģiju) piesātināta visa viņu pļāpāšana. Iespējams, ka minētajam pulkam nepieciešama latviešu valodas obligāta apmācība. Jaunā paaudze, kas krievu valodu neprot, nespēj kritiski vērtēt valodu, kādā runā sporta pārraidēs, un notiek masveida latv. val. kropļošana ar krievu ietekmi. Diemžēl tas neattiecas tikai uz sporta reportāžām, kur "vadošie sportisti", "uzvaras izraušana" un tamveidīgi mūsu valodas kropļojumi ir ikdienišķa lieta, pret kuru neiebilst arī valodas "centri"."
- apsis07@inbox.lv, TVNET raksta par Latvijas basket-izlases zaudējumu un nepiedalīšanos Olimpiskajās spēlēs komentētājs.
Pietiks māžoties savām zemiskajā pašcieņas un savstarpējās cieņas trūkuma zeitgeista bērnu manierē. Labāk atmest ego un baudīt citu tehnoloģiskās civilizācijas priekšrocību - spēju MOMENTĀ APMAINĪTIES AR INFO. Tāpēc labāk parunāt par valdodu! Viedokļi, komentāri par apsis07@inbox.lv pausto studijā. - 1 atstāja kaut koatstāj kaut ko
- 7/6/24 08:13 pm
- Manai empātijai ir robežas.
- 1 atstāja kaut koatstāj kaut ko