Šo Simona albumiņu klausījos šoziem - tas kaut kādā mērā sildīja mani manos neceļos. Un, saprotams, solo albums man jau bija sen, sen, taču netiku tam pievērsis īpašu uzmanību, jo Simons ap to laiku, kad tas tika rakstīts mani laikam bija nokaitinājis. Vai kā tamlīdzīgi. Jā, bet ziemā bija ļoti patīkami klausīties un dzirdēt tā cilvēka balsi un tekstus, kas tev savā ziņā tik ļoti pietrūkst, jo nedz muzikāli, nedz sociāli nekomunicējām kādus trīs gadu, šķiet, Simona trimdas dēļ galvenokārt. Taču savstarpējs apnikums gan jau arī.