nepiekrītu

Es arī.

Vēl tikai jāiznieko, kas vēl palicis!

Nākamais gads! Un vēl nākamais.... un vēl, un vēl...

To jau nevar zināt. Ja nu tu rīt nomirsti? :D jeeeeeiiij

Vai tu par to paruupeesies?

Es izniekošu Signi. Izniekoju. Viss.

kādā veidā? :?

Skaidrs. Signe valda vienalga.

bail nav?

Es esmu tas, kurš sāpina. Sāpina. Sāpina...

un tas tev sniedz baudu...

tieši tāpēc es arī to jautāju.. vai nav bail no tukšuma? vai arī tas dzīvei neatņem garšu, bet tikai piedod?

Ir. Bet es to neatzīšu. It nemaz. Nav.

zini, kāpēc mani fascinē sietsirdība, vardarbība utt.? tāpēc ka tā savā stulbumā, absurdumā, traģiskumā nespēj nenotikt un vislielākie cietēji ir "ļaunie"; ja upura kults kultūrā pārstāvēts dāsni, ja būt upurim ir jēgpilni, tad atrasties cietsirdības otrā pusē vienmēr ir daudz sāpīgāk, bezjēdzīgāk, neciešamāk

jā šī traģika manī izraisa estētisku pārdzīvojumu

Ag dies`! Tie, kuri sāpina, paši ir visvairāk sāpinātie, weh.

tikai nevajag jaukt sāpes ar upuri, just sāpes nenozīmē būt upurim

Es nejaucu. Brīnos.

Ak tad estētisku pārdzīvojumu?

Šie ļaunie, šī ilūzija mūs patiesi biedē
.
Iztēlojamies dažādi? Un tēlojam dažādi? Viss viens.

/Ulvs

ilūzija? biedē?

izniekota dzīve

Manuprāt, sevis izniekošana ir daļa no sevis piepildīšanas. Vēlākā laikā.

nepievēsiet man uzmanību, mēģinu integrēties sab.

Es tev varu lūpas parādīt.

Starp citu, pirms septiņpadsmit minūtēm es teicu, ka tev ir visskaistākās lūpas.

/ulvīts

murgi...