spilgti, radoši, oriģināli

Recent Entries

12/31/17 01:38 pm

Mana oma Aina Bērziņa vakardien savā dzīvoklī sajuta deguma smaku. Pārbaudījusi plīti un citas elektroniskas ierīces, viņa konstatēja, ka neko aizdomīgu tomēr nemana. Specifiskā smaka pieņēmās spēkā, tāpēc oma devās iztaujāt kaimiņus. Arī pēc apgaitas nekas skaidrāks nekļuva, un neatlika nekas cits, kā vienīgi zvanīt ugunsdzēsējiem. Zēni ieradās trīs mašīnās. Uguņi kauca, pagalms pildījās ar cilvēkiem. Bruņojušies ar aparātiem, džeki steigšus devās augšā un omas dzīvokli. Jūs jau zināt, cik Latvijā pēdējā laikā nepatikšanu ar tiem ugunsgrēkiem, tāpēc kļūdīties nedrīkstēja. Pēc apstākļu noskaidrošanas un apsekošanas tika atrasts vaininieks.


Kas tas bija?

12/31/17 01:38 pm

Esmu kumeļš. Auļoju pa brīvības takām. Man ir saimniece Vernisāža, viņa mani bieži paijā. Tikai pa reizei ieper. Gadījumos, kad palieku pārāk brīvs. Seglus saimniece liek savam vīram. Es viņai esmu kas vairāk.

12/31/17 01:38 pm - lēmumi

Es tomēr izlēmu kļūt par detektīvu, kad būšu pietiekami paaugusies. Pieļāvu to jau kopš kādas astotās klases, tomēr skaidri apjautu šodien, kad divdesmit minūšu laikā atrisināju divas ļoti grūtas mīklas, uzdodot pareizos jautājumus. Man nebūs biroja vai reklāmas, tikai kontaktālrunis, kurš būs zināms pāris labiem detektīviem. Lieki piebilst, ka es visu tāpat jau iepriekš zināšu. To, kurš varētu vērsties pēc palīdzības, es būšu jau izskaitļojusi, zinot, kāds negadījums noticis. Telefonsarunas caur kontakttālruņiem būs apmēram šādas - 3-2-1 (es pie sevis skaitu, jo jau zinu, ka man zvanīs tieši tajā brīdī. Kā jau minēju - es zināšu visu) -
A: "Man te ir darbiņš par sešciparu summu."
F: "Es zinu."
A: "Un Tu esi vislabākā."
F: "Es zinu."
A: "Uz stūra. Pēc piecpadsmit minūtēm."
F: "Aha, es zinu."

Paralēli es rūpēšos par savu pūci jeb dažādām pūcēm. Elīna ļoti negrib, lai mana pūce nomirst, tāpēc tad, kad tas patiešām notiks, es nemanāmi pirkšu jaunu, lai viņu neapbēdinātu. Jauna tā būs tikai man, vispār pūce būs veca, jo mana tagadējā pūce mirs veca. Tā nu es pirkšu vecas pūces vienu pēc otras, jo neviena no viņām, esot veca, ilgi nedzīvos. Es negribu Elīnu apbēdināt.
Paralēli es rūpēšos arī par savu vēderpresi. Manējā ir tieši tāda, ka tad, kad Elīna man iesper ar bumbu pa vēderu no visiem saviem sīkstajiem spēkiem, man nenoraustītos ne sejas vaibsts.
Tagad viens joks no manas puses -

Ainaram mašīnā ir viena brīva vieta. Tikai tur stāv puķes.

12/31/17 01:38 pm - kosmonautu gaļa

Mēs ar Riņķīti braucām uz laukiem, lai beidzot atpūstos no burzmas, valdzinājuma, Origo un citām pilsētai raksturīgajām lietām. Autobusā nekautrējāmies reklamēt un sirsnīgi stāstīt par partiju, kuru pārstāvam. To nespēja kavēt pat pēkšņā atziņa, ka atrodamies ekspresī nevis tādā, kas piestāj Saldū, līdz ar to tika pamatīgi ierobežota iespēja atbrīvoties no urīna. Patiesībā dažāds ļaunums bija ņēmis virsroku. Izrādās, ka ar katru izspiesto pumpu, Latviju pamet kāds aktieris. Tur, kur bija jābūt Ivaram Stoninam, palikusi tikai vārga rētiņa. Uldi Dumpi visi pagaidām vēl skūpsta.
Rīgas miesnieks ražo kosmonautu gaļu apmēram tādā iepakojumā kā rūpnieciskais putukrējums. Tādu gaļu var ēst tikai kosmosā. Iegādāties - pagrūti. Es to zinu, jo Harijs tādu gaļu uzdāvināja Anete Kopštālai. Harijs ir no muzikālās apvienības "Reālisms".
Par pārējo stāstīt nevaru, jo vienojāmies, ka tas paliks starp mums.

12/31/17 01:38 pm

Mīce ieiet bārā, un visi viņu paijā.

12/31/17 01:38 pm

Vai esat kādreiz nopirkuši apmēram tik vecus citronus, lai no tiem sprauktos ārā zili fosforizējoši un spīdīgi punkti? Ja patur vēl, tie noveco līdz galīgi izčākst. Sākumā citroni jūtas slikti un tad izmirst. Vai esat kādreiz aizmirsuši zivis ledusskapī tik ilgi, lai, pēc laika to atverot, lauztos ārā apmēram tikpat zila gaisma, kā tiem citroniem? Dienvidu tautām visas šīs spīdēšanas bija patīkamas. Viņus tas interesēja. Bojāšanās izraisīts spīdums. Tāds piemīt arī daļai no jums, dzēlīgie pediņi!

12/31/17 01:38 pm - kira zitmane

Izrādās, ka viena no manām zīmēšanas skolotājām, kuras vārdu atceros jorpojām - Kira Zitmane - , arī laikā, kad mūs mācīja, ir lietojusi narkotikas. Vienīgās atmiņas par viņu man saistās ar džemperi, uz kura bija izšūts kaķis. Vienas mācību stundas laikā viņa atklāja, ka kaķim ir arī aste, un visiem mums to pavēstīja. Vēl Kira Zitmane mācīja mērīt kaut kādas proprocijas, aizverot vienu aci, bet otru vēršot uz zīmuli, kas tiek turēts rokā. Jau tad man likās, ka skolotāja ir jocīga.

12/31/17 01:38 pm - visādas dzīves

Mana dzīve ir kā arābu pasaka, tikai prinči nav nemaz tik skaisti. Pie tam neģēlīgie vezīri diezgan bieži uzrodas. Arābu pasaku dzīvē laiks ir citāds. Nestiepjas līdzi kā siekala. Nenāk atpakaļ kā kaučuka bumbiņa, kas triekta pret zemi. Mamma saka, ka man vajadzētu dzīvot Spānijā, jo arī Spānija laiku neskaitot. Vēl viņa teica, ka dzīve neesot dzeja. Agnese man raksta, ka iešot gulēt, lai atslābst domas. Domas atslābst tikai tad, kad laiku neskaita. Tikai tad, kad ir skaidrība par to, kas ir pieticība. Pieticība ir tad, kad apstājas laiks.

12/31/17 01:38 pm - every day is like sunday

Es savus radus redzu ļoti reti, tāpēc mums ik pa brīdim tomēr ir jāsatiekas. Šoreiz - mammas piecdesmit gadu jubilejā. Mani radinieki ir ļoti mīļi. Izrādās, ka mana mamma savā laikā ir bijusi potenciālā dzejniece. Bija sagatavoti veci avīžu izgriezumi par viņas šķelmīgajām zilajām acīm, bet man bija kāds no tur publicētajiem dzejoļiem jānolasa. Izvēlējos "Tā ir", jo tā jau arī ir. Vēlāk brālēns man klusi atklāja, ka tas bijis svešs dzejolis. Mēs gājām džakuzī, dzīvojām viesnīcās un ļoti jautrojāmies. Spēlējām arī spēlīti, kur jāatbild uz jautājumiem kas/kur/ar ko un tā tālāk, bet piemetām klāt arī secinājumus, tā es nekad nebiju spēlējusi. Dzeju arī rakstījām. Es, protams, ļoti beigās appisos un uzplēsu krietnu gūzmu lētu joku. Man likās, ka mēs visi kļuvām tuvāki. Man likās, ka eņģeļi smaidīja.

12/31/17 01:38 pm

Man pēdējā laikā laikam nāve min uz papēžiem. Sākumā viņa pati vēl man to nesaka.
1. Elīna ir redzējusi vairākus sapņus, kuros es rāpjos pāri Vanšu tilta margām, mēģinot it kā padraiskoties. Laikam slīd un ir ledus (varbūt, ka to es piedomāju klāt, kad man bija izbīlis), tāpēc Elīna nojauš, ka kritīšu. Ikreiz, kad man it kā ir jākrīt, viņa aizgriežas. Tas ir ļoti jocīgi, jo es patiešām baidos no augstuma.
2. Ulvis ir redzējis divus sapņus, kuros es guļu gultā un esmu dzeltena. Dzeltena esmu no slimības, bet viņš cenšas man palīdzēt. Man laikam slimo iekšējie orgāni. Tas ir jocīgi, jo iekšējie orgāni man vienmēr bijuši veseli.
Es nepiesaucu nāvi, nē. Tikai liekas, ka man ir cūciņas, masaliņas vai vienas no tām. Ļoti baidos.

12/31/17 01:38 pm

Pilsonība ir fetišs.

12/31/17 01:38 pm

Man ir ļoti raksturīgs pēkšņš naids. Visvairāk parasti nīstu maukas. Hariju vienīgi nē, jo citādi viņš nekad nebrauktu uz Rīgu. Labi, čau. Gribēju tikai dot ziņu. Mamma man ir pagatavojusi organismu-atveseļojošo tēju.

12/31/17 01:38 pm

Kāda jēga no intelekta, ja nevari uzveikt ēzeli sevī? Šodien apmeklējām Imanta Ziedoņa grāmatas prezentāciju. "Nenoteiktā bija" saucas. Ģirts atnāca ar arhitektūras žurnālu rokās, nemitīgi sakot "fuck" un gaidot, ka sieviete ar klavesīnu nospēlēs Vertigo. Neko citu viņš nemaz nezina, vienīgi vēl Mocartu, kurš diemžēl ir miris. Es gribēju nosist... kulakā. Imants Ziedonis ir skaists. Arī laiks ir skaists un pašpietiekams kā viela. Gribēju vēl te pievienot dažādus jokus, tomēr Elīnas iespaidā arī esmu pārstājusi to darīt. Kad jums kaut kas pārtrūka pēdējoreiz?

12/31/17 01:38 pm - gadsimta darbi

Joprojām nevienam uzticēties nedrīkst. Drīkst iedegt Jāņu ugunskurus, tik arī ilgi mēs dzīvosim. Žetonvakars ir visa mērs un mēris. Es neticu, ka kāds mani pārāk daudz mīl, jo jebkurš ir cilvēces nodevējs. Arī Viktors Zemgals, kas laika ziņās rādīja fotogrāfijas, kurā glābis savu laika ziņu partneri. Lai top viņš par koku!

12/31/17 01:38 pm

One day I grow up, I be a beautiful woman, one day I grow, I be a beatiful girl. But for today I'm a child, for today I'm boy!

12/31/17 01:38 pm

Elina nedzer snabi, bet es nedzeru sidru, diemzel tas ir tiesi tas, kas mums palicis. Vineta pisas ar vienu no Pienvedeja piedzivojumiem. Mes visu laiku liekam un gribam izprovocet. Neka, vinas roka ir turpat. Sakaribas dzivojam. Elpo, berns!

12/31/17 01:38 pm

Aicinu ballēties!

12/31/17 01:38 pm - atlūgums dzīvei

Labdien, dzīve. Manuprāt, visi kauliņi ir mesti. Esmu kā izlādējies telefons Cēzara žaketes kabatā. Esmu kā ļauna vilka nopūta aitu barā. Atlaid manus grēkus, es krāšu piedošanas spēkus. Ziedošos cēlajam, kļūšu par likteni vēlākajam. Apsolu piebērt cukuru visu grēcinieku putras katliem, apklāt ar gaļu visu noklīdušo suņu kaulus. Biju pelnījis Tavus rupjos žestus, bet nebiju pelnījis karsējošos saules starus. Hip, hip urā, tiem, kas krituši karā! Lai slava dzīvajiem!

Harijs

12/31/17 01:38 pm - nemūžam neuzminēsiet

Mans jaunais gads iesākās ar diviem igauņiem, kuriem rādu sunīti Pūku, apgalvojot, ka tā ir viena no Latvijas baltajām vardītēm. Vilcienā atklājās, ka man būs vēl daudz jaunu draugu - piemēram, dūdiņa, kura prot nenovērst savu skatienu tik ilgi, lai man jau būtu jābaidās, un ģimene, kura dodas no Liepājas uz Daugavpili. Es devos uz Skrīveriem. Skrīveros mani brīžiem pārņēma grūtsirdība, kura savu kulmināciju sasniedza ap septiņiem rītā, kad ierosināju, un Katiņa apstiprināja, ka viss būs daudz stulbāk nākotnē. Ja tu guli kājgalī, tad jārēķinās, ka kāds var arī iespert. Es gan gulēju uz meža cūku ādām un kaut kas mani sauca par alu sievieti. Meitene, kuras grupai vienu no dziesmām ("Saule un vējš) sarakstījis Ainars Virga, nemitīgi dažādi centās izjaukt romantisko gulēšanu. Atņemot ādas. Manī modās dumpis un ļaunums, tāpēc savā galvā uzraku informāciju par viņas sasitību ar popgrupu "Podziņas" un bieži aicināju kaut ko aizpogāt. Izrādās, ka tā bija rēta viņas sirdī. Pasaulē it kā ir pārāk daudz vilta, melu un seksa. Bet ne jau tur.

Nākamajā dienā viss bija kā pirms piecpadsmit gadiem. Kafejnīca ar kamīnu un bļodiņa ar sāli (nevarēju īsti izlemt, kā labāk noraksturot). Pirkām vilciena biļeti līdz Origo, bet Rīga vēl joprojām nebija gatava. Ielās rādās briti, aziāti un norvēģi, it kā visiem latviešiem iepriekšējā nakts būtu bijusi sevišķi neparasta un grūti pārvarama. Tie pāris, no kuriem viens stāsta par savas sievas šķibajām acīm, salīdzinot tās ar dibena strīpiņu, bet otrs piedāvā nākt pataustīt astoņus centimetrus lielu dzimumlocekli, neskaitās. Mums tomēr kaut kā izdodas turpināt, jo parādās kaķītis Brencis ar vienu asu nagu. Ar tieši to aso nagu var pāršķelt cilvēkiem rīkles, jo nevienam jau uzticēties nevar. Es nemūžam neuzminēšu, kāpēc viņam patīk Rokijs (tas bokseris) un vēl dažādas citas lietas. Tomēr es drīkstu pacelt labo roku, ja vēlos doties mājās, bet kreiso, ja vēlos naudu. Laikam abas rokas bija jāpaceļ gadījumā, ja vēlos raudāt. Vēl tur bija Aiga un Sarmīte ar tādiem pašiem noteikumiem. Un patiesībā nogriezt lācītim galvu - tā ir ļoti slikta rīcība. Tā kā manam stāstam vēl joprojām nespīd cauri nelaime, tad neturpināšu, jo turpināšu virtuvē.

12/31/17 01:38 pm - slava, lai jaunajam gadam

Esmu vakar septiņos no rīta pārnākusi ar Breņas rūtaino vīriešu kreklu mugurā. Džīnu kabatā man ir Redbull lapiņa, uz kuras rakstīts Badly Drawn Boy - Silent sight. Vēl tur ir kaudzīte ar dzejoļiem, kurus vakardien mēģinājām radīt, sēžot pie galda, uz kura nekad neviens nesēž. Īsti veiksmīgs ir tikai viens, kuru rakstīja Imants Ziedonis. Tomēr es nocitēšu citu - Mārtiņa dzejoli (izvēlējos nejauši).

"Es esmu tik nikns
Es esmu kā putras katls
Es esmu tik nikns kā lietus piepildīts suņa putras katls
Ugunīgi, pārāk ugunīgi lietus lej
Zvērīgi, pārāk zvērīgi brieži brēc
Jo pēc lietus allaž ūdens uz briežiem kliedz."

Esmu pārliecināta, ka nākamajā gadā viss būs daudz savādāk. Citi arī tam tic un piekrīt.
Powered by Sviesta Ciba