Lanegana soļņiki šur tur ir diezgan psyche un vispār vērti paklausīt, ar atstarpēm, jo tas viņa velkošais, kaut arī coolais, vokālis, ar laiku kļūst par drounu.

Manuprāt, Lanegana baritons ir visaugstvērtīgākais no 90to grunge/post-grunge tipa vokāliem. Zenīts - QOTSA songs for the deaf albums ar Grolu pie bungām, Oliveri pie basa un Leneganu brīžiem kā galveno vokālu, Hommem paralēl to atbalstot ar mazliet augstāka pitch bekvokālu