- calf kick uzvaras gājiens iekš MMA
- 2/16/21 09:08 pm
- No nenozīmīga, aizmirstībā atstāta paņēmiena calf kick jeb spēriena pa kājas lejas daļu (neprotu anotomiju - pa to cīpslu, kas svieno papēdi ar ikru), tas pēdējo pāris gadu laikā ir kļuvis par revolūcionāru instrumentu modernā cīkstoņa aresnālā. Un šo "R" vārdu es lietoju pamatoti - ap šo brīdi MMA pasaule jau ir sapratusi, ka "pastāvēs, kas pielāgosies". Proti, ja cīkstonis ignorēs un "nenočekos" potenciālo calf kick, viņš spēlējas ar uguni, jo pēc pāris spēcīgiem sitieniem pa to vietu kāja zaudē spēju nest tavu svaru (nemaz nerunājot par neaprakstāmajām sāpēm), kas, izsakoties vienkārši, nozīmē, ka viņš zaudē spēju aizstāvēties un uzbrukt.
Teiksim, Makgregora sakāves pamati tika ielikti ar Dastina calf kickiem un citiem spērieniem pa kājām. Makgregors nospēlēja perfekto upuri, jo viņš pēdējos gados vairs netrenējās ne tuvu intensīvi un regulāri kā agrāk, kā arī no viņa runas veida un pārāk relaksētās, čomiskās manieres varēja saprast, ka tas jau ir cits cilvēks. Konors šobrīd noteikti ir labs biznesmenis, taču mani māc šaubas, ka tas, ko mēs redzējām, kad viņš kāpa pāri līķiem iespaidīgā manierē, vēl kādreiz atkārtosies. Tas bija unikāls laiks. Un mums jābūt pateicīgiem par to, pieņemot, ka mēs visi kļūstam vecāki un lēnāki, un tad vēl nauda. Jā, ļoti daudz naudas. Ir jāvelta uzmanība lietām, kas saistītas ar to, tās tērēšanu, menedžēšanu, pavairošanu, viņa gadījumā runa ir par ļoti lielu naudu. Daudz uzmanības.
Poriē par šo spērienu (pēc šīs cīņas): "I've been on both sides of the calf kicks game and it's very painful because the swelling has nowhere to go. The way your calf is constructed, the swelling can't spread through the rest of your leg. It stays compartmentalized in the calf and it affects the nerves of your foot. It's called compartment syndrome. You can actually lose the use of your foot...it's painful man... It's bad stuff," Dustin Poirier" - 2 atstāja kaut koatstāj kaut ko
- 2/16/21 09:49 pm
-
Interesants nērdisks rants. Labā nozīmē:). Kaut ko līdzīgi es savā laikā varēju būt uzrakstīt par veco laiku tenisa plejeriem un snukeristiem. Sproti, kurus reti kurš skatās, bet kur ir ļoti daudz interesantu lietu, visādu stilu, tendenču dominances tajos un citos laikos, noteikumus maiņas.
Neko nesaprotu par MMA, bet tur nav kaut kas līdzīgs NBA kur atvieglo kaut kādu "ātru spēli" tīri fiziskas vietā. Piem. NBA tagad vinnē komandas kas vis labāk met trīnīšus, jo metēji ir tik loti aizsargāti pret fizisku pieskārienu no aizsargu puses, ka tie, kas uzkačā snaiperību ir neaizskarami. Iet kaut ko pisties postā vairs nav jēgas, jo tur būs vairāk darba un mazāka aizsardzība no tiesnešu puses, bet ja tev kāds uzpūš elpu, metot trīnīti, tad viss, 4 punkti grozā. - Reply
- 2/16/21 11:23 pm
-
MMA pa lielam ir akmens/šķēres/papīrīts spēle, kur noteikti stili ir efektīvāki pret citiem. un noteiktas stilu kombinācijas dominē pār citām. Man liekas, ka par boksu vēl varētu nedaudz paspriest līdzīgi kā tavā piemērā. Bet MMA burvīgums slēpjas tā brīvajā formā un haosā - nekad nezini, vai cīņa starp X un Z būs totāls karš vai tehniska cat and mouse spēle. Tu viekārši redzi, kā tas cīkstonis, kurš viennozīmīgi ieguldīja smagāku darbu, plus, ir talantīgs, sakauj pārējos. Dominē parasti tādi cilvēki, kuri parasti no bērna kājas nodarbojas ar dažāda veida martial arts vai vienkārši ir ar super natural flow un bezmazvai tādu monkey-like playfulness viņu kustībās. Viņi ir kā tādi perfektā flow un fizikalitātes dievības.
Komerciālais MMA (promoušns UFC) sākotnēji parādījās kā atbildes meklējums uz mūžseno jautājumu "Kurš cīņas sports ir krutākais?". Pēc pirmā UFC čempionāta visi bija pārsteigti, jo to uzvarēja brazīlietis Roiss Greisijs, kurš, salīdzinot ar jebkuru citu oponentu, bija parasta paskata, pat nedaudz kalsnējs, taču meistars brazīļu džudžitsu. Greisiji ir prominenta ģimene - brazīliešu džu džitsu tradīcijas aizsācēji; tur interesants bekstorijs, ka viņi jebkuram cīkstonim uz zemes meta izaicinājumu - esam gatavi cīnīties ar visiem, lai pierādītu, ka Gracie džu džitsu ir pārāks par jebkuru citu skolu. Protams, dažreiz viņi zaudēja, taču lielākoties uzvarēja. Džu džitsu ir japāņu metienu un locītavu manipulāciju, mazāk submission skola, taču brazīliešu džu džitsu ir izteiktāks submission fighting - cīņa uz zemes ("vārtišanās pa zemi"), būšana cieši piekļautam pie pretinieka dažādās nehumānās, flexiblās pozās, roku, kāju locītavu manipulācija, dažāda veida žņaugšana, izmantojot savu kāju, tavu roku, vienalga, kaut vai drēbes. Pirmajā UFC čempī principā tika atbildēts uz jautājumu: tehnika vs brute force (kādi bija Roisa Greisija oponenti lielākoties). Un brazīliešu džu džitsu ir cīņu sports, kas tiešām ļauj nosacīti vārgākam cilvēkam pakļaut fiziski spēcīgāku, jo tā ir cīņa no neērtākajām pozīcijām, tā ir ienaidnieka kļūdu un agresijas izmantošana pašam pret viņu. Taču šeit jāpiebilst, ka arī fiziski vārgāks, taču tehniku pārzinošs bokseris var pakļaut fiziki spēcīgāku, taču cīnīties neprotošu cilvēku. - Reply