- 7/27/19 10:08 pm
- Sasodīts, piefiksēju, ka esmu sācis ar sevi runāt. Un tas mani biedē. Tās, protams, nav full blown sarunas, bet gan komentāri. Piemēram, sekojoša aina: Ulvis apskata sab.trnsp.sarakstu un, konstatējis, ka ilgi jāgaida, izlemj soļot tās 2 pieturas ar kājām uz mājām. Taču tad, nogājis kādus 10 m, apgriezās un ar čukstus izteiktiem vārdiem atnāca atpakaļ uz pieturu. Vārdi bija aptuveni sekojoši un tika nobērti 1 sekundē: "Ai, nahuj, labāk apsēdīšos pieturā un paskatīšos kādu MMA video iekš tavastūbas". Tad vēl, nez, veikalā, gaidot pie kases rindā: "Ā-man-taču-vajadzēja-vēl-garšvielas." Arī nobērts milisekundē.
Tā taču ir nopietna deģenerācijas pazīme, vai ne tā? Kā tevī izpaužas vecuma plānprātība? - 5 atstāja kaut koatstāj kaut ko
- 7/27/19 10:39 pm
-
radosķi starosķi
un deģeneratosķi - Reply
- 7/28/19 01:10 am
-
Praise to the Lord of Decay!
- Reply
- 7/27/19 10:43 pm
-
man šitais aizsākās kaut kur nekurienē pirms laikam trīs gadiem. regulāri komentējam izdarīto un to, par ko attiecīgajos brīžos domāt un kuros virzienos vērsties
- Reply
- 7/28/19 01:09 am
-
Kā tas tev liek justies? Mana attieksme tomēr ir diezgan duāla, tā sapratu. Proti, dažreiz man par to ir kauns, taču citreiz absolūti vienalga (un varbūt pat šad tad "nav slikts komentārs!").
- Reply
- 7/28/19 02:57 pm
-
sākumā bija tāds "aha, vēl divas nedēļas, un tu skaļi runāsi ar sevi sabiedriskajā transportā un lamāsi uz ielām nomestās alus pudeles".
tagad ir diezgan vienalga. ja apkārt neviena nav. darbā gan nav ne ērti, ne man liekas, saprotoši kolēģi - Reply