fak, turās.

Labi, ka vispār saņēmos aiziet līdz viņai (tāpēc, lai rīt uz nedēļu palūgtu ūdeni - tāda tur sistēma: ja slims, dabū zīmi, un dos uz mājām). Ārsti, scukas, baigi nopietni tagad skatās uz to, vai nesimulē (ģimenes). Ja izdzīvošu, tapšu spēcigāks, raawr :)

ouch, man. et tu, Bronchus…

I aint yo son, dude *thrusts deeper* ;)

Tas ir nekas. Var palikt mājās un lečītiies. Labi, ka nav karsonis.

Tāds ir plāns. Un jā, es ar priecājos par to, kas man nav. Negribētu tagad tā pa nopietno ļečities.

Pirmo reizi, kad bija karsonis nācās nāvinieku nodaļā abas nedēļas pavadīt. Papildus tam, ka pašam plaušas strādāja 3/4 no potences, vēl nācās klausīties un ostīt kā veci gaļas kluči mirst, dirš un nomoca ultrapacietīgas auklītes (kā tādā darbā var strādāt, ja neesi džīzesfrīks?).

Māsiņas*. Viena no cienijamākajām profesijām.

Man savulaik, kad biju sīkais, bronhīts metās vismaz 1x gadā, ja ne biežāk. Tad, kad kļuvu par vegānu, faktiski vispār pārstāju slimot ziemās, heh. Go veg, dude!

fuck veg

Bāc. Veseļojies!