vilciņš

Paldies Kristīnei par nenovērtējamo vakaru.
Par smiekliem, par murrāšanu, par pašu un visu pārējo.

Tagad viņas sienu rotā mans alegoriskais zīmējums zem kura ir rakstīts: "Cilvēks ir tas, ko viņš ēd."
Un nu vispār.

Tagad es vismaz sapratu, ka var paslēpties un, ka varēs tomēr atrast.
Trulums.

Un es jau reiz Tev teicu.

Pat tad,ja Tavas asaras būtu neizmazgājamas asinis vai vīns uz manas dvēseles baltajiem krekliem Tu varētu atstāt to visu un jebkurā brīdi.

Piedod.
Tiešām piedod.

Sēžu viens pats Latgales Radio žurnālistu telpā.
Šonakt signalizācija netiks nodota un blakus man ir liels ērts dīvāns, kur man gulēt.
Tālāk stāv brūnas klavieres.

Rīt man pirmais "gaiss" no 13:00 līdz 17:00, bet Oskars teica, ka tas tāds pirdiens vien būs.

Šodien Pītera Dīna, bet visa pozitīvā diena un rīts vakarā nokontrastējās un atkal mani plāni sabruka.
Who cares - we all gonna die.

Un jā, ko tur daudz.