foxsy girl

ja vien man būtu fotoaparāts pie rokas, tas būtu jāiemūžina, kā pašā rīta agrumā, skolnieki, viens aiz otra, stāv ceļmalā un tura rokās reklāmas plakātus uz tilta, nez cik viņiem atmeta par šito- man slikti sametās, gribējās paķert to plāksnīti un uzmaukt galvā tam gudriniekam, kas to izdomājis.
un tad tu saproti, kacilvēks ir tikai līdzeklis šajā trauku mazgājamajā mašīnā.

esmu kļuvusi par diedelnieku- pārtieku no tā, ko varu no kāda izdiedelēt, jo
var teikt, ka esmu palikusi bez darba, tātad bez naudas -
un man pat neizmaksāja algu par pagājušo mēnesi, ko ta, lai tagad ēd, bet galvenais, kā lai samaksā ikmēneša obligātos maksājumus?

jāiet gleznot. modelis jau laikam sēž.

kā vislabāk iznīcināt peli- man tāda iemitinājusies pagultē un skādi arī jau paspējusi nodarīt, un vēl viņa šonakt šušalīgi pīkstēja-trakums.

padoties, tas ir noziegums pret sevi-
tāpēc pēc kārtējā sitiena jāceļas augšā- un nekādu alkaholu, tas nepalīdz, tikai notrulina smadzenes-
dziļu miegu, skaidru galvu, un jēgpilnu rīcību.
tā lūk.

es esmu plušķis, salašņa-

kā labāk-
dzīvot pēc sirdsapziņas un morāles normām, bet mirt badā un nēsāt skrandas, vai būt lišķim, bez jel kādiem morāles principiem, kļūt par pērkamu preci, un dzīvot ar visām ērtībām?
..tā nu pīrādziņš sacepās, ka nemāk uzvārīties.

un vai zin, man ir apnicis dzīvot Ķīšezera maliņā un klausīties rādio "Skonto"-

kamēr nebeigšu dzīvot pagātni, nevarēšu dzīvot nākotni.
un man nav jārisina citu problēmas-
un tomēr es jūtos ļauna, ka neuzņermos vecāku prblēmas-
bļe, man apnicis būt par mūžīgo saules stariņu bēdu ielejā-
-nē ,es esmu ļauna- un atkal domās, ka es nemīlu, bet tā nav-
cik daudz vecāki nodara pāri saviem bērniem, to pat neapzinoties-
un tā aizvien- gribas aizlaisties no mājām un sākt ienīst visus cilvēkus pēc kārtas-
atkal murgi visu nakti, histērija- no rīta sāpošs kuņģis un neizgulēts miegs-izraudāto asaru litrus nemaz neskaitot.
es esmu nogurusi no tā, bet kā, lai paskaidro to-
tas nebeigsies nekad.
kāda NĀKOTNE-
pufels-
es jūtos tik veca, nenovecojot-

varbūt kāds zin ātru un nesāpīgu veidu kā uztaisīt pašnāvību?

daudz jādara- un vēl vairāk jāgrib kaut ko darīt-

pielipa man kopš vakardienas makten jautra dziesmiņa ar piedziedājumu:
-how does it feel,
to bee
real
ass hole!!!!!!
- riktīgi spēka vārdi.

ārprāta murgi, briesmīgi, vājprātīgi murgi- es sajukšu prātā- nu te Freidonkulim būtu, ko sacīt- jākrāmē mantiņas uz trakonamu- šitādus murgus pa nakti izmurgot-
vajag iedzert-

baidos no cilvēkiem.

māksla- tā ir mana jēga
dzīvot mākslu, tas ir vienīgais, ko protu un gribu-
pārējais viss sāpina.
droši vien atkal raudāšu- šonakt...
un tas nekad nebeigsies- es to zinu.

"...vājprātīga operas dziedone, piepampušām kājām, skrien caur piesnigušu mežu..." /P.Dragūns./

dāaaa,kakls nežēlīgi sāp, galva kā spainis, iesnas un temperatūra piedevām-
tik draņķīgi- ka gandrīz sāku raudāt-
bet pasaulē ir labi cilvēki, ņem un tāpat vien uzdāvina dāvaniņu, es nevaru, vai es to būtu pelnījusi?
bet tik un tā, palika daudz labāk, pilnīgi apraudājos aiz laimes-
cik maz tomēr vajag.

iegādāšos cirvi-
citādāk nav aršana-
nav telpas, kur padomāt-
novedīs mani vienreiz tās kojas- pie letālām sekām.

nu ļoti sirsnīga diena-

vakar sapratu, ka man nepatīk cilvēki, nu nejau cilvēki kā tādi, bet man nepatīk, ka man spiestā kārtā ir viņos jāklausās, es negribu nevienu dzirdēt, jo nedzirdu vairs pati sevi un man sāp galva- neciešu pļāpas, tās saēd smadzenes, un tad vairs nevar padomāt. gribu būt pati ar sevi, esmu pārāk pieradusi pati pie sevis. skan egoistiski. egocentrisms.

ir ataususi 35. augusta diena-
pilnīga vasara es jums tekšu-
šorīt paspēju jau izpiņņāties- muļķe tāda.
bet man prieks, ka mans augusts nav vēl galā-