foxsy girl

es esmu zombijs!:DDDD
nē, man ir lēkme-
nē, es jūku prātā-
ak, nē es jūku prātā?
FORŠI!!!

es nezinu, ko pati gribu, ak nē zinu gan -
tagad par visu visvairāk vēlos četru roku masāžu- mugura sāp, jo visu cēlienu esmu nonstopā pie datora strādājusi- tā lūk-
ā, un vēl taksi, kas aizved uz mājām- baigi negribas vilkties ar kājām-
un tad vēl vakariņas siltas-
un tad saldu miegu-
vot ko es vēlos patlaban-

kad nav, tad nav darba, kad ir tad uzkrauj vezumu-
un pasak, kāds tur var sanākt iņ un jaņ?
tad ir šoka terapija!

kārtējā nakts pie datora-
neko vairs neredzu, mugura sāp-
datorgrafiķim sassodīti kretīniska būšana būt-

nē.

neba atkal būs jāiedzer rums?

nobalsoju-
kaut gan nebija jau īsti par ko balsot-
iedeva man tās lapiņas, a, tur pirmā lapiņa uz, kuras rakstīts "Māras zeme"-
eh, kā gribējās paņemt un nobalsot par kaut ko tādu- tāpēc jau vien, ka sviests un marazms, vismaz daži to neslēpj.
bet atturējos un balsoju par citu sarakstu...

-tur, kur izbeigsies ceļš, tev būs jāuzar lauks-
tad nu aru es to lauku jau visu vakara cēlienu, bet malu neredzu-

nogurdinoši vakari un stress.
miegā murgi.
jūras kāposti + rums = kapteiņa komplekts
vientulība

daudz darba-

liekas, ka motors ir ierūcies-
kaut tik tagad viss ietu gludi!

neēst, nedzert, neelpot!

esmu apjukusi-
ar domām
ar sevi, par sevi, un pārējiem un pārējo-
nezinu vai esmu vesala vai slima-
ļoti, ļoti dīvaini es jūtos,
un vēl tie mūžīgie pašpārmetumi-
nez vai var kļūt par parazītu pats sev-
kārtējo reizi redzēju sapnī, ka ir karš-
es nezinu, ko tas nozīmē, bet man tas sāk nepatikt-
tas nogalina mani ar katru reizi aivien vairāk.
bet šodien man paveicās, un es izbēgu no attaisnošanās- kā man tas nepatīk-
un dažreiz man liekas, ka kāds par mani parūpējas, bet es pat neparūpējos par sevi,
esmu apjukusi-
un man liekas, ka vispār neko neesmu pelnījusi šajā dzīvē, bet
neiegūtais mani tracina, bet tas, ka nāk tā pat- negaidīts-
mani mulsina, un es vēl aizvien lielākā miglā brienu-
man nepatīk, ka cīņa ir izcīnīta bez cīņas, baet tracina cīņa, bez rezultāta, kā pēc nav normāli- cīņa un tad rezultāts-
un es nesaprotu tad vai ir vērts cīnīties, un kurā vietā vajag necīnīties-
bet zinu, ka laika nav daudz.

MEKLĒJU PRINCU!

/Epp Kubu/

tā iepatikās, ka nevarēju neierakstīt. mani vienmēr iefascinē šī meitene, bet viņas izruna ir vēl ģeniālāka, ja vien šis pats teksts būtu uzrakstīts pareizi, man pietrūktu drosmes to ielikt šeit.

2 glāzītes vīna ir jau bīsrami, esmu pamatīgā depresijā:(

dāaa, šitādu stiepienu un pasniedzējs izdomā neierasties. stiepu to rāmi 150 x 110 apvilktu ar audeklu, un, re kā, varu to tik pat godprātīgi stiept atpakaļ, un vēl saka, ka mums ir nenopietna attieksme pret darbu, visas vainas sākas no pasniedzēja attieksmes. Viņam taču būtu jābūt paraugam.

uzrakstīju atlūgumu darbā-
nu es esmu bez darba-
būtībā salašņa.

un dažreiz es sev jautāju,
cik ilgi tā - nekā?
atbildes nav-
un tas mani dzen izmisumā.

pārvarēt vājumu, lai arī cik negribas un grūti, bet pārvarēt vājumu, un tad ir lielāks gandarījums un saldāks miegs.
vakar plosījos līdz 24.00. vakaru noslēdzu iespītējot nogurumam, ar rokām izberžot džinsenes, jo tas tak bija viens burvīgs rīts ar pamošanos 5.30.
...ja vien man pietiktu spēka šādu režīmu uzturēt turpmāk-

man vajag automātisko uzmundrinātāju-
tagad nez cik ilgi dirnu pie datora un vēl patiešām nezinu, kad pienāks tas brīdis, kad varēšu notīties.