http://klab.lv/users/ctulhu/477037.html
Haha, te tīri uz sitiena, nezkāpēc pat nebiju vairs nekad īpaši par to vēlme interesēties, bet nu moins.
Četri, nē pieci žīdi, visi pro-pedofiliski, runā par to kā labāk racionalizēt pedofiliju un visa veida seksuālo molestēšanu, i3skaitot maza bērna ķermeņa un gara kropļošanu, tā lai tā izskatītos "respektablāka" (chutzphīgāka). Melngaile, Legzdiņa, Strumps un Paeglis un es aizmirsu kā tur to vīrusmērgli lamāja, kaut kāds Pļaviņš vai kas, tas kurš gribēja mūs indēt ar sevu jūzerneimu lmao. Malači, jūs esat mūsu sabiedrības ((((zieds))) un jūs kļūstat ar vien redzamāki.

Fīliet frīji un izdzēšat savu riņķa draņķa droča tredu. Netaisos fotografēt. Bet turpmāk varētu. Kā "V mire životnih" hronikas.
Kaut kā jūsu rabīni laikam arī deklinējušies mazliet. Neprot iemācīt oldschool diskrētumu vairs.

Kā sauc to augu, kura zariņus ar ogām izmanto ziemassvētku vainagiem?

Burvīga frizētavu mūzika no D-korejas.

Male Alchemy : 魂の憎しみの本質

"In 2016, the FAA approved Boeing's request to remove references to a new Maneuvering Characteristics Augmentation System (MCAS) from the flight manual. In November 2018, after the Lion Air accident, Boeing instructed pilots to take corrective action in case of a malfunction in which the airplane entered a series of automated nosedives."

Bad Boys (1995): Ride or Die (2024)

eLabdien un eUzredzi

Lai Tavs pods vienmēr tīrs

Burvīgs D-Korejiešu geiziņš. Grupa "FOG". https://www.youtube.com/watch?v=1LDT9Uza4R8

Lokalhaus ir ciet. Vai Rīgā kaut kur citur notiek publiskās jam sessions?

jāsāk sevi pieskatīt. piebēru kaķim pilnu diršamkasti ar barību.

Visu dienu gumijniekos. Rītdien ar.

ir pagājuši 18 gadi, drīz jau 19 kopš mana mamma nomirusi un es joprojām katru dienu par viņu domāju. pēdējās dienas it īpaši. es nezinu kāpēc, bet manī ik pa brīdim pamostas tādas skumjas un ilgas pēc manas māmiņas, tas ir pizģets. es tomēr esmu 37 gadus vecs vīrietis un tik un tā manī ir šādas emocijas, un nevis tādas stoiskas skumjas, bet tieši pretēji, tādas skumjas, ko es izjutu kad biju bērns, tāda bezpalīdzība un ilgas, kad tu zini , ka mamma ir prom, bet būs atpakaļ, bet tev tik skumji, ka jāraud. es tā jutos kad biju pavisam mazs puika un gulēju rīgā slimnīcā un katru dienu mana māmiņa brauca pie manis un vakarā brauca prom un man bija šausmīgi vientuļi un skumji, lai gan es zināju, ka viņa rīt atkal būs klāt. un pēdējās kādas 3-4 dienas man ir tādas pašas sajūtas, es atveru ledusskapi, ieraugu gaļas gabaliņu kādu mana mamma mēdza pirkt un man vienk ir tāds - nu bāc, kad viņa būs atpakaļ un tad nāk tā aukstā, nepatīkamā apziņa, ka nekad, nemīžam es viņu vairs nesatikšu, es nezinu ko viņa domā par pasauli šodien, jo viņa dzīvoja pavisam citā pasaulē

For easy listening purposes iemīlējos Sundog Sounds kompilācijās. Tur salasīts tik daudz, kas man mīļš psihodēliskajā rokmūzikā un ne tikai. 

Nu kādas jums ir tādas sakritības interesantas dzīvē notikušas? Ka nevar noticēt, ka tā var sagadīties

Dūriens miesā drošībai,
Sitiens pa seju - mīlestībai
Tūkstošgadēm kopta sistēma,
Prevalence kā Hermeja putniem,
kas ignoranti kalpo par balstu.
Spārni tiem piešķirti
Ilūzijai par brīvību.

***

Savā dzimenē pirms gada biju vēl edgy dzejnieciņš, ja jau uzrakstīju ko tādu