Aukstums rādās tāds, ka negribās iet ārā. Taču 13-tajā gan būs jāizvelkas - cerams, ka nebūs pārāk auksts. Atzīmēju pats sev notikumus 5-tajā gadā. Varbūt vēsture atkal atkārtosies un tāpēc ir jābūt pēc iespējas sagatavotam. Tātad. "Šīs dienas meteroloģiskās ziņas vēsta, ka laiks bijis mēreni auksts (-5C0), puteņojis. Ap pieciem īsā ziemas diena sākusi krēslot, kas apgrūtinājis redzamību. Tā kā lielākā daļa strādnieku gājienā piedalījās jau no rīta, viņi, kaut sajūsmas pilni, bija noguruši un izsalkuši. Daudzi dienas pirmajā pusē bija uzturējušies centrā, tādēļ nesaprata, kāpēc tur vairs nevar iet, daudziem tieši caur centru bija ceļš uz mājām." "Kareivji nopratināšanas protokolos liecina par pūļa agresivitāti, svilpieniem, kliedzieniem, arī šāvieniem, vispārēju troksni, toties demonstrācijas dalībnieki (rakstot atmiņas gan ar lielu laika distanci) uzsver pilnīgi pretējo. Redzot, ka demonstranti negrasās pakļauties pavēlei izklīst, N.Jordanskis steidzīgi aizsūtīja kādu policistu atpakaļ uz policijas pārvaldi pēc 2.pusrotas, kas ieradās pa ielu paralēli Kārļa ielai un aizšķērsoja pūlim ceļu tirgus teritorijā, līdz kurai demonstranti tobrīd bija nonākuši." "Demonstrantu stāvoklis bija traģisks, viņi atradās nelielā laukumā starp dzelzceļa viaduktu un tirgus malkas grēdām, atkāpšanās ceļš bija vai nu caur viaduktu, vai pāri uzbērumam, vai arī uz Daugavas ledus. Pie Dzelzs tilta Daugavā ieplūda notekūdeņi, tāpēc upe šajā vietā nebija aizsalusi. Nav nekādu konkrētu liecību par cilvēkiem, kas būtu ielūzuši un gājuši bojā zem Daugavas ledus, vienīgi patvērumu aiz krastmalas apmales mēģinājis gūt kaujinieks K.Treimanis, ielūzis, bet biedri viņu izvilkuši. Aculiecinieku atmiņas par pieredzēto šaušanas brīdī ir visai skopas un ļoti pretrunīgas, tomēr visi vienprātīgi atzīmē notikuma pēkšņumu, demonstrācijas dalībnieku šoku, neticību notiekošajam.
Karavīru nopratināšanas protokolos fiksēts, ka šaušana ilgusi aptuveni trīs minūtes." utt utjpr.