Starp citu, 'Viduslaiku kultūra Eiropā' ir 'eksperimentāls mācību līdzeklis'.

Ja Rubeņa gadījums ir plaģiāts, tad rodas vairāki jautājumi:

vai to turpmāk drīkst izmantot skolās? - iemesls jautājumam ir pamatots. Jo - salīdzīnot Eko (šādi izmantot Eko! - kur prāts? Vienu no populārākajiem autoriem hum. sfērās!) ar Rubeni, ir redzams, ka daži svītrojumi padara paša Rubeņa tekstu diezgan neloģisku. + morāli apsvērumi, ka mācoties ir jālasa cita autora teksts, kas ir parakstīts ar svešu vārdu.

Vai ir jāpierāda, ka noteikts grāmatas procents ir plaģiāts vai arī - pietiek ar dažām lpp.?

vai cilvēkiem, kuriem ir šī grāmata, varētu tikt atmaksāta nauda no izdevniecības puses? Kā to aprēķinātu, ja grāmatas ir pirktas dažādos laikos un vietās? Vai tas nozīmētu, ka bez čeka es nevarētu dabūt atpakaļ naudu?

vai Rubenim būs nepieciešams savu honorāru (vai vismaz daļu no tā) atdot Eko?

vai šis gadījums (ja, protams, tiek pierādīts), ir pietiekams, lai Rubenis zaudētu savu vietu LMA? (Varam pieskaitīt arī Laizāna txt 'izmantošanu' savā darbā par Kantu). Cik jābūt šādiem gadījumiem?