Nejauši atradu pavecu publicistisku rakstiņu Sell Descartes, buy Spinoza. Protams, ir jauki zināt, ka gan noteiktas jomas zinātnieki, gan arī dziļā ekoloģija redz atbalsis spinozismā. Taču uz mirkli var atstāt malā pārdomas, cik lielā mērā pagātnes domātāja nozīmīgums ir vērtējams pēc tā, cik tas atbilst mūsdienu problēmām. Rakstā mani nedaudz samulsināja uzsaukums, ka vajadzētu pārdot heidegerus . Ja ar vienu no postmodernisma iezīmēm saprot, kā dažkārt tiek norādīts, relatīvismu un individuālismu, tad Spinoza tieši aizstāv šādu viedokli (tas ir sveiciens tiem, kas izsakās, ka vērtību relatīvisms u.tml. ir nez kāds jauns pieņēmums un, tipa, pirms 20.gs. visi stāvēja un krita par kaut kādām mūžīgām vērtībām). Par Spinozas racionālismu labāk paklusēšu - ielikt tādā kategorijā būtu pārlieku liels vienkāršojums.

Mjā.. ja iepriekš pret satori man bija vienaldzīgi neitrāla attieksme, tad tagad.. nu nezinu.


Neoficiāli avoti Pietiek ir informējuši, ka biedrības fantastiskie panākumi finansējuma piesaistē izskaidrojami ar vairākiem apsvērumiem. Šī struktūra, pie kuras pamatiem stāvējis arī labi zināmais Edgars Jaunups, nodarbojoties arī ar labiem darbiem (piemēram, nupat tā izdevusi Ilmāra Šlāpina grāmatu par jauno latviešu valodu).
Taču vienlaikus biedrība kalpojot gan kā veids, kā "ieinteresētiem uzņēmējiem civilizētā veidā" nodot finansējumu "vajadzīgajiem cilvēkiem" politiskajās aprindās, gan arī kā struktūra, ar kuras palīdzību uzturēt virkni mākslinieciski un kulturāli noskaņotu "meiteņu", kuras ar finansētājiem saista tuvākas attiecības. http://www.pietiek.com/raksti/ekonomikas_ministrijas_valsts_sekretara_gimene_netiesi_partiek_no_buvnieku,_tostarp_reandre_ziedojumiem