Trolejbusā man pajautāja, cik ir pulkstenis? Es atbildēju. Dialogs aizņēma tikai dažus īsus mirkļus. Tad ievēroju, ka mana mugursoma, kuru turēju rokās, ir atvērta. Man bija jāsteidzas un jākāpj ārā jau nākošajā pieturā, tāpēc dialogu turpināt neizdevās. Nezinu, vai viņi to vispār gribēja, jo viens izlikās aizmidzis, bet otrs cītīgi izvairījās no acu skatieniem.

Jau esot uz ielas iedomājos, ka gan jau viņi mani klusībā lādēja, jo manā somā nebija nekas viņiem interesants līdznešanai. Savukārt man nelikās ,ka būtu jākaunās, jo mans piedāvājums somā bija salīdzinoši plašs - trīs grāmatas trīs dažādās valodās.