Deivids Hjūms raksta: “1775. gada pavasarī mani ķēra zarnu kaite, kas sākumā mani neuztrauca, bet kopš tā laika, es baidos, ir kļuvusi nāvējoša un neārstējama.” (Hjūms D. Mana dzīve. – grāmatā: Hjūms Deivids. Traktāts par cilvēka dabu - Liepnieks&Rītups, 2008. 522-523.lpp.)

Pie šī izteikuma ir komentārs: “Hjūma ārsti nevarēja vienoties par šās slimības diagnozi. Vispirms tā tika uzskatīta par vienkāršu hemoroīdu, pēc tam – par taisnās zarnas augoni, vēl vēlāk – par žultspūšļa iekaisumu. Viens no slavenākajiem 18. gadsimta ķirurgiem Džons Hanters (1728-1793) aptaustīja Hjūma aknas un konstatēja, ka tās ir palielinātas. Vēlāk Hjūms pats spēja sataustīt olas lieluma augoni savās aknās.”

Dž. Hantera biogrāfe aplūko Hjūma slimības diagnozi (aknu vēzis) nedaudz izvērstāk:

( The Knife Man )