Latvijā kaut kā neiet Marksam. Atminos, kad pirms vairākiem gadiem P. Raudseps nopublicēju ļoti dīvainu recenziju par Marksa "Kapitāls" pārizdošanu, kas neradīja iespaidu, ka viņš būtu lasījis tālāk par priekšvārdu un vikipēdiju. (Rēgs klīst pa grāmatnīcām). Taču ļaunums bija fiksēts - lasīt Marksu ārpus akadēmiskām sienām ir bīstami, jo... jo kaut kas, kaut kas ir bīstami.

Tagad līdzīgi ir ar Ījāba veikumu RL. (Krava Nr.200) Šeit arī vienā putrā ir sajaukts marksisms un ļeņinisms. Marks ir atbildīgs par turpmāko vēstures gaitu, bet Nīče - tas gan ne. Historicisms arī, kā izrādās, ir sācies ar Marksu. utt&utt. Skaisti rakstā tiek ignorēts, ka marksisms arī 20.gs. bija ļoti dažāds un ne vienmēr pilnīgi nejēdzīgs, piem., tā pati atsvešināšanās problēma. Šā īsā teksta nekonsekvences ir grūti uzskaitīt, jo galvenais ir nodot vēstījumu, ka Marksa jubileju nevajag atzīmēt, jo... jo viņš ir atbildīgs par to, kas šeit notika 20.gs. sākumā.

Pieļauju, ka līdzīgi mums vajadzētu protestēt arī pret, piem., Platona totalitārismu u.c. domātājiem vēstures gaitā, kuriem mēs īsti nepiekrītam.