Uzskatu, ka jebkuram politiski frustrētajam ļoti varu ieteikt šo grāmatu:
Protams, tie, kas ir lasījuši Zingera 'praktisko ētiku', jaunus argumentus neizlasīs un viņa uzskati faktiski nav mainījušies kopš 70-tajiem. Taču mani iedvesmoja veids, kā var pārbaudīt viena politiķa uzskatu koherentumu. Ļoti korekti. Tiesa, secinājumi, kad viņš ir pārbaudījis Buša uzskatu pamatojumus, nav diez ko glaimojoši: "Handicapped by a naive idea of ethics as conformity to a small number of fixed rules, he has been unable to handle adequately the difficult choices that any chief executive of a major nation must face." & etc. etc.(p.225) - tā ir atbilde uz grāmatas muguriņas rakstītajam jautājumam: How well do the ethics of George W. Bush stand up to scrutinity by one of the world's leading philosophers? (Piedodiet, ja kādam norāvu intrigu.) Kas nav mazsvarīgi - lasās ļoti viegli un līdzīgi kā citām viņa grāmatām - argumenti ir ļoti skaidri izklāstīti, ka principā ir grūtāk viņu pārprast nekā saprast.
Labi, ka šī grāmata arī atgādināja par daudziem neseniem ASV vēstures notikumiem, kas mani frustrēja - kari, cīņa ar Ano, nodokļu atvieglojumi bagātajiem utt. otrs aspekts - ļoti labi var saprast vienu no šīs dienas centrālajiem notikumiem ASV nozīmību - Obama piešķir federālo naudiņu cilmes šūnu pētījumiem un jaunu 'līniju' ieviešanai. Domāju, ka ne velti tas ir viens no pirmajiem radikālajiem Obamas lēmumiem. Varbūt, ka VIŅA padomnieki ir lasījuši Zingeru? (visticamāk)
Gribētos šādu analīzi lasīt arī par latvju politiskajiem darbiniekiem. It kā to ir mēģinājis Ījabs - piem., VFF vai Godmanis, taču tā kā viņš ir politologs, tad arī uzsvari bija citi. Tiesa, ir jāapzinās, ka ja gribētu rakstīt par latvju publiskajiem darbiniekiem, ir tikai viena liela problēma - viņi faktiski neizsakās par morāles jautājumiem.. vai arī pamatojumi ir tik naivi, ka tur pat nav ko analizēt. Labākajā gadījumā ir kaut kādu mistisku vērtību fetišisti. Turklāt arī padomnieki bieži vien ir tādi, kas nespēj tvert ētikas problēmas, bet bezbailīgi cīnās ar nošķīrumu starp kristietības ietekmētiem principiem un 'morālo relatīvismu'. Šķiet, ka pasaulē, kas ir daudz sarežģītāka, šāda mūsu padomnieku domāšana ir nenopiena.
Protams, tie, kas ir lasījuši Zingera 'praktisko ētiku', jaunus argumentus neizlasīs un viņa uzskati faktiski nav mainījušies kopš 70-tajiem. Taču mani iedvesmoja veids, kā var pārbaudīt viena politiķa uzskatu koherentumu. Ļoti korekti. Tiesa, secinājumi, kad viņš ir pārbaudījis Buša uzskatu pamatojumus, nav diez ko glaimojoši: "Handicapped by a naive idea of ethics as conformity to a small number of fixed rules, he has been unable to handle adequately the difficult choices that any chief executive of a major nation must face." & etc. etc.(p.225) - tā ir atbilde uz grāmatas muguriņas rakstītajam jautājumam: How well do the ethics of George W. Bush stand up to scrutinity by one of the world's leading philosophers? (Piedodiet, ja kādam norāvu intrigu.) Kas nav mazsvarīgi - lasās ļoti viegli un līdzīgi kā citām viņa grāmatām - argumenti ir ļoti skaidri izklāstīti, ka principā ir grūtāk viņu pārprast nekā saprast.
Labi, ka šī grāmata arī atgādināja par daudziem neseniem ASV vēstures notikumiem, kas mani frustrēja - kari, cīņa ar Ano, nodokļu atvieglojumi bagātajiem utt. otrs aspekts - ļoti labi var saprast vienu no šīs dienas centrālajiem notikumiem ASV nozīmību - Obama piešķir federālo naudiņu cilmes šūnu pētījumiem un jaunu 'līniju' ieviešanai. Domāju, ka ne velti tas ir viens no pirmajiem radikālajiem Obamas lēmumiem. Varbūt, ka VIŅA padomnieki ir lasījuši Zingeru? (visticamāk)
Gribētos šādu analīzi lasīt arī par latvju politiskajiem darbiniekiem. It kā to ir mēģinājis Ījabs - piem., VFF vai Godmanis, taču tā kā viņš ir politologs, tad arī uzsvari bija citi. Tiesa, ir jāapzinās, ka ja gribētu rakstīt par latvju publiskajiem darbiniekiem, ir tikai viena liela problēma - viņi faktiski neizsakās par morāles jautājumiem.. vai arī pamatojumi ir tik naivi, ka tur pat nav ko analizēt. Labākajā gadījumā ir kaut kādu mistisku vērtību fetišisti. Turklāt arī padomnieki bieži vien ir tādi, kas nespēj tvert ētikas problēmas, bet bezbailīgi cīnās ar nošķīrumu starp kristietības ietekmētiem principiem un 'morālo relatīvismu'. Šķiet, ka pasaulē, kas ir daudz sarežģītāka, šāda mūsu padomnieku domāšana ir nenopiena.
2 comments | Leave a comment