Aiz smiekliem gandrīz nokritu no krēsla, kad apskatījos vienu no pēdējā laika ģeniālākajiem secinājumiem:

'Ko mēs no tā varam secināt? To, ka skatītājs uztver notiekošo savā apziņā, nevis uz skatuves vai televizora ekrānā. Un apziņas procesus teksta attīstība ietekmē ne mazāk par attēliem, skaņām un tēliem.' (http://satori.lv/blogs/2256/Ilmars_Slapins)

Lūk, latviešu teorētiskais būdisms savā spilgtākajā izpausmē! Pirms šī ģeniālā secinājuma, domāju, ka daudzi filmu/teātra etc. skatītāji bija ārkārtīgi apjukuši, nezinot, kur un kā norisinās uztvere un sapratne. Sākoties filmai kinoteātrī bija novērojams liels haoss un nekārtības, jo neviens nespēja piefiksēt savas uztveres atrašanās vietu. (Tālāk seko īss feļetons par minēto gadījumu).

bet ja nopietnāk - interesanti, kurš gan ģēnijs bija iedomājies, ka uztvere norisinās 'ekrānā'. Vismaz es nevienu tādu nepazīstu. Jebkurā gadījumā: paldies par apgaismi! :) - Turklāt pirms tam, neviens cits, protams, nebija sapratis, ka filmai/izrādei ir svarīgs arī scenārijs, kas saliek kopā notiekošo un - jo interesantāks, izstrādātāks, jo labāk. :) Lai gan, godīgi sakot, esmu nedaudz dusmīgs par to, par kādiem idiņiem, šķiet, citētā txt autors uzskata savus lasītājus.