moška esi atradusi kādu, kam ir īstais h vai morfis vai kkas tāds? es izmisīgi meklēju, nevaru ciest to fentanilu, tagad superlēts sūds, kas kļūs superdārgs visās malās un paliks vājš kad visi uzsēdīsies, cilvēki drīz kļūs par zvēriem. Ēdīsim (ne dzersim) un tikai, jo rīt jūs mirsiet[1].  tā izskatās tos cūkas no mums vēl pagaidām ir tas gods būt tiem draņķīgajiem cilvēkiem, kas starp staigājošajiem līķiem, ne dedzinātajiem, mumificētajiem un puvušiem, labākie cilvēki aiziet tie pirmie. Par to mums arī jāiedzer (vai jāiekurī, utml. sporta sektas hobiju paveidi, jo redz mākslā ir, ko ieraudzīt, kad tā ceļas no pelniem sacēlušos kremācijas "Ūdenstorņos" (Alīses ielas "Tornis Rec" bija neizmazgājams gadsimtu(s) vecs deguma darvu smaku mikss, nodomāju ogles, jo it kā tur bija kaut kāda krāsns, kuru mēs (torņa troļļa nabadzīgie subjekti 'n' vasaļi(ļaunprātīgie izmūzotāji)) ne reizi savā torņa karjeras laikā neredzējām doomojot. Kaut vai visi esam pieredzējuši un redzējuši dziļi visu veidu un sugu krāsnis paaudzēm operēdami (pārsvarā Pomerānijas, Ostlandes un Sibīrijas kremētāju bastardi, pēdējie savas slāvu neotradicionālisma (vodka un kas vēl? -Rasputins, Karabasa Barabasa kriptiskā arch enemy noble savage arhetips ( Staļins jau staigāja kurpēs, kopš mācījies Sibīrijas mežos pie pēdējiem Tunguskas “meteorīta” lieciniekiem (ar radioaktīvajiem blakusefektiem, pāris gadsimtus atpakaļ parūku modi ieviesa tieši pēc pamatīga kara, kad radiāciju izdzīvojušie dubultzodainie feldmaršali izvēlējās piesegt izkritušos matus (līdzīgi kā Napoleonam pēc tam 1812. Maskavā sanāca, viņš bija alpha male, vīrs kuru skatīja pēc cepures nevis, kas zem tās) ar lielām parūkām, kas kā kargokults vēl palicis uz Lielbritānijas Augstās tiesas tiesnešu tupajām galvām.) Džugošvilli, Krievijā jau pamazām lidojot augšā uz pirmo elli (mēs reivojam otrajā tā runā), skumju sejas izteiksmi vēro kā viņa statujas velk lejā: “Jobanais Ļeņins, Šveices Octagon spiegs. Arī Ādolfs dabūja piķi rearmatūrai no Bāzeles.” Tā Staļins raudāja līdz pat astoņdesmito beigām, dzirdot kā viņu nodirš aukstā kara propaganda. Arī augšā uz elli nelaida pārāk nestabila emocionālā stāvokļa dēļ. Josifs jau gandrīz nokavēja, bet pamanīja, ka Japānā tiek likts kopā Nintendo (Žilitona) kārtridžš ar otro populārāko spēli pasaulē (1. vietā tetris vai pong), Staļins pēdēja brīdī izmantoja savu šamaņa spēju ielīst japāņu developeriem galvā un lika turpināt programmēt, lai ir vismaz 2-Player šits, japāņiem izrādās garīgais bloks, Josifam šoks – uzprogrammēts kā dzīvs, esot Mario brālis (lai gan filmā viņiem bija 30 gadu starpība), vienīgais vārdu Japoškas kirlicā totāli nevarēja saprast, beigās developer teama ‘tulks’ (bezpajumtnieks Džo, kurš mācēja tikai angliski, un cerēja tikai laist luni) nozvērējās, ka pareizi iztulkojis un nopūtās, tiktikko atnācis no atejas kurā tika patērēts apmēram ceturtdaļgrams diacetilmorfīna IV ceļā, skatiens nedaudz miglinājās (no sūdiem, kas klāt kaifam) un bija jau termiņš. Ko? Jau 3 nedēļas pagājušas, kopš uzdevuma. Pohuj: “So Luigi it is!” un vienīgais dižais Padomju vadonis pa pusei apmierināts beidzot nonāca pirmajā ellē, satika seno čomu Ādolfu un sāka kopā ar viņu valdīt pār to, katru gadu aprīļa beigās dzer, un šad tad notiek karš, bet tas sūds, izskatās pēc visām 28 izdzīvojušajām Hieronīmusa Bošša gleznām animētām zem sēnēm. Dažreiz tomēr lietas nostājās savās vietās. Rasputins piederēja pie pēdējās baskājaino priesteru dzimtas (iespējams arī pirmās (ja ne vienīgās, kā tavas tā manējās, aristokrātu dzimtaskoki gan; entertains us with few more (weeks) centuries of mostly the same shit. Un tik gadsimtu vēlāk pēc "Hoļernij Bunt" Krievijā, Ispanku (kas radās pēc masveida vakcīnas, tagad viņi saka, ka desmit gadus vēlāk esot atdzinuši savu kļūdu un kļūdu vakcīnas izstrādē (katra vakcīna ir kļūda, tagad potētie ir nedaudz lepraini, var aplipināt citus un tad beidzot tiešām būs pirmais kovid saslimšanas gadījums uz ‘’planētas” (vārds nāk no ‘plane’, kas nozīmē plato, zeme ir plakana un piloti to zin, ja vien nav no amerikas, tur tik daudz autisti sadzimuši, ka visur darbā tos var ņemt, strādā kā troļļi un nejautā stulbus jautājumus, jautā atsaldētus - un komandantstundu kā arī masku "režīmu" neapstrīd[2] (vai varbūt tomēr Emanuelu McKlonu, Merkeli un viņu 'vadīto' Moslija jau trīsdesmitajos izplānoto (braukt jāmāk, savādāk pamēģini uz liela ātruma vāģi kokā trāpīt) Eiropas Savienību pielīdzināt "3. Vācijas Impērijai" un diktatora postu atvēlēt vistu fermerim Himleram (breeding programmas "Lebensborn" pēctečiem paļubomu) un Vichy "Free French Republic" atkal atdzimtu, ja Francijai uzbruktu kaut vai Lietuva, blitzkriegs, vien ātrāks, maginot line muzejus ieņemot un atdzīvinot fortifikācijas, vajag izzāģētos caurumus milzu haubicās aizmetināt un tad saukt patriotiskos vāciešus palīgā (tie indivīdi, kas vēljoprojām nav apmierināti ar “Versaļas ‘miera’ līgumu” – toreiz tautā sauktu par nazi mugurā, vēlāk atklāja, ka nazis piederējis kādam no psihiatriskās nodaļas nesen izrakstītam ebrejam, nu gan.), kas pēc kara uzvaras vēl joprojām dzīvo aukstā kara apstākļos ar Padomju Savienību, modernizētu prikiņ, sarkanā partija atcelta, kadru amattitulu kā arī army chain of command pakāpju pilnīga pārsaukšana citos, no anime multenēm/komiksiem aizgūtos liela 'goda' vārdos, Benito Musolīni un Reinhards Heidrihs nosapņo savus sociālisma sapņus - tiek ieviesta (tai skaitā) kontinentālā kulturālo īpatnvārdu (un nacionālo uniformu, himnu, kā arī konkrētas kastas sieviešu starptautiska rotācija, izsūtīja arī rastas[3] kas interesantā veidā caur nevienu nepatiesu vārdu nesaturošo oficiālo vēstures naratīvu neskarta ne uguns, ne bultu iznāk šī grezni par baptistiem maskētu vecu zilu cionistu pistu Williama Burroughsa ne jau delīrijā, bet erudīta bitņika pirmsnomoda pasaulē, kad brīžiem tajā skan mūzika tik dzīva, tā skan nekur citur neatkārtojama dziesma (ir tāds nabadzīgā rokmuzikanta[4] arhetips,  dzīves motīvaspekts: ir aizmirstās dziesmas, pat pazudušās (un tā ir šancs, jo aizmirsto gadījumā nebija ko pazaudēt, tajās piecās minūtēs apskaidrības, kas no magoņu dieva kā sods it kā nāktu, varbūt tev uzliktu lāstu, tu nezini. jau sen ir, jo netici, jau sen piepildījās. Rapture (vēl pēc kāda gada un redzēsim) pieņemoties spēkā, nomiris ir viss, kas reiz ir smaidījis. Un attopies pasaulē, kurā neatceries vairs to dienu, kad satiki kaut dvēseli, kaut vienu, kas nebija Berouza dīvānā (geju pārdzīvojumu radīto sāpju pārņemts, tomēr pārsvarā aizmiga rakstīdams savā Tangiers smack shack (kā to bija iesaukuši vietējie negroes (kā tos bija iesaucis pats Berouzs)) blakus kamīnam, kas apgaismojumam un siltumam. Jo it kā Bils nebija nekāds virgin with rage, ar savu niknumu rakstnieks tika galā kā nobriedis vīrietis (nobriedis attiecībām ar citiem briedušiem večiem) - kārtējo reizi ar sievu dzerot (baumoja, ka ar viņiem kopā esot bijis vēl kāds jauns, pārāk jauns, tagadnei jau sen nelegāls marokāņu escort boy, kas izbijies prom no valsts. Šoreiz opiātu, barbiturātu un arī neuzlaboto alkoholu (Gin - extra light 38,7% alk, 0,01% opium, 0,01% coca leaf extract, nu viens pediņš teica, ka atnesīs šmigu par to, ka zīmēšu viņu kailu, huj es zināju, ka atnesīs nenarkotisko jeb nestiprināto "jūrnieku" džinu) kamīnā sadedzināto un nekad neizdoto romānu protagonisti. Kad no pagrīdes sāk sūkties cauri arī šo grāmatu pārējie varoņi, ir laiks; Beigt dirst un pieminēt Wilhelmu Tellu. Es neskaitīju viņu mēles, tikai nekvalitatīvi paklanīdamies, tok līdz grīdai, kā man stāstīja Oskars ar ko kopā sēdējām Londonā. Stāsts abiem identisks – būtu tas latvijā ([5]ne jau, ka mums būtu kādreiz bijis jālepojas ar sava gulaga nosaukumu vai karogu, bet visā mūsu naratīvam atvēlētajā speisā, pāris kontinenti vismaz ir. Austrālija un Antarktīda ne tikai pārsimts gadus vecās kartēs savienojas un veido ko tādu, ko pilotējot high altitude lidmašīnu (200 miles, vismaz viņi dirš, ka lido) autonomais lidaparāta vadīšanas AI gaužam nemākulīgi startē ‘pasaules AI singularitāšu sprintā’, kas tam melnajā kastē kā ieraksts vilkās jau vairākas tūkstošgades, kopš šīs simulācijas ‘’aizsākumiem’’ (copyright. “Vecā derība” - King Natanyahu III Bible (disneys) and the newest Adrenochrome addicts Film Making/Producing studio – Johnnie Depp last day saints paedophile theme park (island)). Pasažieru lidaparāts kļuva ‘sentients’ un noskatījies ar kvantu kompjūtinga palīdzību sekundes laikā visu internet info par 11to septembri, 2001 – tagad kurss ir skaidrs, uz pentagonu. Neviens Amerikas prezidents (vai pat Kārlis Ulmanis) nespētu iedomāties, kas glābs ameriku: Nikolass Keidžs dzer aliņu, ir noguris un nav pārāk ieinteresēts. Varat mani mūžīgi lamāt, bet es saku, otvičaju, kā redzēju es acīm aizvērtām – visas padomju tautas sargs jau pusgadsimtu jucis prātā starp eiropas un āzijas valstu gaisa sfērām lidinājies, putnus ķēris zobos. Jūs mani sākumā traumējat, bērnībā senču ballītē redzēju Psiho – ainu ar slepkavnieciskajiem acis izēdošajiem putniem, bet pēctam man melš, lai es eju gulēt, filma nav priekš bērniem. Atvainojiet, bet jūs mani traumējāt uz dzīvi (pie vārtiem uz ielas izejot šodien un vakar uzbruka 3 vārnas ielidojot galvā, nopietni) – kad redzēju kā putni izēd sievietei acis, un tad vēl nevar noskatīties filmu, lai būtu kautkāds konteksts, nevis mūžu ilga neziņa par to vai putni reiz izēdīs arī manas acis. Tad laimīgās lozes ieguvējs – zvirbulis, kura kuņģis ir manu aci pa minūti pārstrādājis tagad visu redz krāsaināk un tā vienmēr kaut trace amounts mana ķermeņa ventikulārijos vēl cirkulē caur vecrīgas putniem kanibālistiskos ceļos, arī citos. Turpinu dzīvot, skatot (pa)sauli caur zvirbuļa dirsu. Arī tā ir OK!

 

 

+++

 

ir bijis sliktāk. tas bija sen. Swimpi atbrauca pieskatīt brālēns no Lietuvas, tad viņi abi kopā lietoja, sava klana biedru Swimpis iepazīstināja ar visu pieejamo & beyond. Tā viņi riktīgi hiperaktīvi klanījās apkārt kādus piecpadsmit gadus. Saņu ielika cietumā par automašīnas zādzības mēģinājumu (tapēc skaidrs, nemēģiniet izdarīt to, ja vajag, prosta dariet - izdariet. Saņa daudz vāģus savos 30 gados (bija sen) bija pacēlis. Drīzāk, iekāpis un aizbraucis. A vāciets panikā, galvā vācu krimināl tv production class seriāli. Ir! Rokā! Jāzvana Kobrai - lielceļu policijai. Tā paiet pāris minūtes, tajā laikā Saņa jāj uz vācieša dzelzs zirga pavisam citā Berlīnes rajonā. Un bija tā, ka Saņa lietoja auto pāris mēnešus, tad devās ar Hensonu un Arčiju (žurka starp čortiem) uz Dāniju. Auto atstāja Berlīnē, uz Rosethaler Strasse, ļoti labi redzamā auto apstāšanās vietā. Ja godīgi, neticu, ka vācietis vispār auto meklēja, nopirka (paņēma uz kredīta) jaunu un sūdīgāku auto (degradāciju esat ievērojuši tagadnē). Būtu meklējis, būtu atradis. Neviens pat nepalūrēja, ka atslēgas ir auto, un bāka nav tukša. Nē, blakus Gabriel kebabam tajā mašīnā pa nakti sāka gulēt džankiju pāris ar vēl pāris suņiem. Pa dienu tur atvērās DIY vietējā kaifa testēšanas, testēšanas, salīdzināšanas, degustācijas un novērtēšanas klubiņš. Kamēr pīpētāji nervozi dzenā savu pirmo kūgeli pa folliju. Lēni iet, kad izpis visas vēnas, laikam cits neatliek. Malds. Alumīnijs ļoti kaitīgs, var pīpēt arī caur pīpi, man ir metode kā ar z kopā efektīvi pīpēt. Var arī šņaukt, un kaifs ir, vien sākot injicēt visvairāk ļaudis juta otro medusmēnesi, jo gandrīz 10reizes mazāka deva aizpisa tevi uz 19.to gadsimtu. Bija laiki. Tagad ir dirsā. H šajā valstī (i mean EU) nav vispār, ir tikai fentanila atvasinājumi. Iepriekš lietoti karā, kā gāze, kas paralizē elpceļus, vai vismaz karavīrus. Kā arī veterinārmedicīnā - anestēzijas līdzeklis lieliem lopiem (no bizoņiem līdz ziloņiem). Oficiāli uz cilvēkiem neesot testēts nemaz. Tobiš nebija. Tagad testē pilnā draivā. Un tas nekas, ka rezultātos visus mirušos (u.c.) sauks par "lab rat", jo jūs taču zinat, ka experimentus uz cilvēkiem aizliedz "Nūrenbergas protokols", kurš šobrīd tiek pārkāpts pa lab, pa kreis'