biju tiktiešām iespaidīgā kurta kobeina muzejā un picu muzejā, kas gan vairāk likās lēto picu paradīze. Pienāca laiks, kad izlēmu stopēt uz tēvzemi, kā nekā nīderlande pieteikusi karu. Nostopēju kautkādus spāņus, braucam braucam, pirmspēdējā pietura - maximu sala, pilna ar mazām un viegli iekarojamām maximām, aiziet, eju snikeru, bounty un citu gardumu kabatlikšanas maratonā. Izrādās, ka maximā strādājot par apsargu, var braukt ar mersedesu, pašsaprotami. Pēctam spāņi mani izlika no sava braucamrīka un vēl atspārdīja par to, ka neesmu kristietis, un tā tālāk, tā tā dzīve paiet.