Uģis reķis uzrakstīja diezgan stilīgu vēstuli dienai, publicēja gan tikai netā, bet labi paljubomu.


"Pēc 12.11.2008. publicētā Lauras Dzērves raksta «Halucinācijas? Lūdzu, arī čeks», kuram pievienotajā fotoattēlā redzamas mana veikala ieejas durvis, nolēmu uzrakstīt šo vēstuli, lai akcentētu aspektus, kuriem, manuprāt, rakstā nav tikusi pievērsta pietiekama uzmanība un bez kuriem, manuprāt, nav iespējams apskatāmā jautājuma vispusīgs atspoguļojums.

Vēlos uzsvērt, ka cienu žurnālistes tiesības paust kritisku vai nosodošu viedokli par manu saimniecisko darbību un etnobotānisko produktu tirdzniecību kopumā. Netraucēta dažādu uzskatu paušana ir demokrātiskas sabiedrības fundaments. Tomēr lūdzu publicēt atsaukumu neslavu ceļošajai informācijai laikraksta interneta versijā, kura virsrakstā tiek apgalvots, ka veikalā ir iegādājamas narkotiskas vielas*. Saskaņā ar Latvijā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem neviena no veikalā «Happy Faces» pieejamajām vielām nav uzskatāma par narkotisku.

Tāpat vēlos kliedēt bažas par to, ka pircēju vidū ir nepilngadīgie. Lai arī veikala tiešā tuvumā patiesi atrodas skola, radot dažādu vecumu cilvēku plūsmu gar tirdzniecības vietas durvīm, veikala darbinieki ir instruēti nepārdot augu valsts produktus nevienam klientam, par kura pilngadību rodas šaubas. Iespējams, ka pircēji daļu iegādātās produkcijas nodod 18 gadu vecumu nesasniegušu personu rīcībā, taču šis risks pēc būtības neatšķiras no apdraudējuma, ko rada kaimiņos esošie pārtikas veikali, ar plašu alkoholisko dzērienu klāstu.

Ar nožēlu jāatzīst, ka Latvijas likumos šobrīd netiek regulēta etnobotānisko produktu aprite. Nav atrunāts nedz vecums, no kura pieļaujama to iegāde, nedz privātpersonas atbildība par šādu augu valsts produktu nodošanu nepilngadīgas personas rīcībā. Arī sods par auto vadīšanu reibuma stāvoklī attiecas tikai uz alkoholu un narkotiskajām vielām.

Rietumvalstu pieredze rāda, ka tādu vielu tirdzniecība, kas, lietotas saprātīgā daudzumā, neizraisa fizisku atkarību un nerada nopietnu apdraudējumu indivīda veselībai, negrauj sabiedrību un ir nošķirama no narkotisko vielu tirdzniecības. Jebkurš interesents var pārliecināties, ka «Spice» zīmola kvēpināmo augu maisījumi, kratoma lapas un daudzi citi augi ir pasūtināmi Vācijas, Lielbritānijas, Īrijas, Nīderlandes, ASV kā arī citu valstu interneta veikalos. Jāpiezīmē, ka darba ražīgums šajās valstīs ir augstāks nekā Latvijā un arī kriminogēnā situācija tādēļ nav kļuvusi sliktāka kā Baltijas valstīs.

Kamēr etnobotānisko produktu aprite netiek pienācīgi regulēta un diskurss paliek «sašutumā aizliedzam»/«vēl neesam pamanījuši» līmenī, šķiet tikai likumsakarīgs tirgotāju lēmums gan salviju, gan citus reibinošus augus tirgot kā suvenīrus vai aromatizatorus. Tomēr šī apstākļu uzspiestā nepilnība norāda uz kādu daudz plašāku principu – pilngadīgs cilvēks, kurš manā veikalā vai kādā no daudzajām interneta lapām oficiāli iegādājas aromatizatoru, bet pēcāk to izpīpē caur pīpi, lai apreibinātos, izdara apzinātu un patstāvīgu izvēli. Nešaubos, ka lielākā daļa Latvijas sabiedrības nosodīs šādu viņa lēmumu un nolādēs uzņēmējus, kuri to ir padarījuši par iespējamu, taču valsts liberālākajam laikrakstam un tā lasītājiem es vēlos atgādināt Džona Stjuarta Milla vārdus: «...ja viņš [cilvēks] citus neapgrūtina, bet vienīgi rīkojas saskaņā ar savām nosliecēm un spriedumiem lietās, kas attiecas vienīgi uz viņu pašu, tad viņam jāļauj savus uzskatus netraucēti īstenot praksē pašam uz savu atbildību.»"