Medicīnas speciālists trolejbusā
Notika tā, ka mana māsīca Viktorija vakardien nolēma pārmaiņas pēc pavizināties ar trolejbusu. Iekāpjot, protams, uzreiz devās pie aparāta un nopīkstināja e-talonu. Aparāts izdeva trīs pīkstienus un pamirkšķināja sarkanu lampiņu, un burtiski pēc sekundes kāds nepazīstams tips pārliecās māsīcai pār plecu un nošņāca: "Jūs neuztraucieties, es neesmu kontrolieris!" Māsīca atbildēja ar kaut kādu pieklājīgu joku, un glumjais, nepazīstamais tips kļuva nepatīkami draudzīgs. Tad viņš stādījās priekšā un izvilka no kabatas plānu, šķībi izgrieztu un ar pustukšu printeri apdrukātu lapiņu, kas bija viņa profesionālā vizītkarte. Lūk, kāda tā izskatījās:
Stādījās priekšā kā ārst un teica: "Jūs esat tik skaista! Ejam kopā uz kafejnīcu. Es jūs ārstēšu pilnīgi par velti." Māsīca ārstu diplomātiski atšuva un devās savās darīšanās tik ātri, cik vien špiļkas atļāva. Ārsts, to pamanīdams, sacīja: "Nu labi, man arī vēl kāds jāsatiek. Es taču neiešu viens pats uz kafejnīcu!" Pēc brīža, vērojot mūkošo Viktoriju, viņš piebilda: "Es iešu uz prezentāciju." "Aizejiet uz prezentāciju," viņa atbildēja.
Tas arī viss.
Stādījās priekšā kā ārst un teica: "Jūs esat tik skaista! Ejam kopā uz kafejnīcu. Es jūs ārstēšu pilnīgi par velti." Māsīca ārstu diplomātiski atšuva un devās savās darīšanās tik ātri, cik vien špiļkas atļāva. Ārsts, to pamanīdams, sacīja: "Nu labi, man arī vēl kāds jāsatiek. Es taču neiešu viens pats uz kafejnīcu!" Pēc brīža, vērojot mūkošo Viktoriju, viņš piebilda: "Es iešu uz prezentāciju." "Aizejiet uz prezentāciju," viņa atbildēja.
Tas arī viss.