__________________

Visām manām kolēģēm patīk runāt pašām ar sevi, piemēram,

es sēžu uz jumta un pulēju savus sarkanos augstpapēžu zābakus ar šokolādes krēmu, ienāk Dzirdra,
"Šodien, jābrauc uz Klaipēdu makšķerēt mušas, vai ne?",  ko?,
"Nē, neko es skaļi domāju", ...,
"ļa ļa ļā, ja es būtu sviestmaize es sevi apsmērētu ar paklāju un izlektu ārā
pa logu vienlaicīgi rakstot eseju par Mozambikas iedzīvotāju seksa parašām",  ko?,
"Nā, nā, es pati ar sevi!", ...,
"Es tā vēlos paņemt un pielipināt uz savas sejas dzeltenas līmlapiņas
ar atgādinājumiem par pārtikas garnatijas termiņiem ledusskapī un doties kosmosā!",  ...,
"Zini ko? Tagad, bļē, gribētos uzsmērēt uz savas acs melnos ikrus un to izlaizīt ar savu
mēli, tad pietupties, piecelties un ar galvu ieskriet stenderē! HARR! HAARRR!",     KO?!,
"Nāj, nāj, es tik runāju ar savu mirušo vecmāti..",
OI PIEDOD, ES UZ BRĪDI NODOMĀJU, KA TU RUNĀ AR MANI,
HAHAHA, CIK SMIEKLĪGI SANĀCA! LA KURI'OZIIII! VELLS PĀR STENDERI!

Visi sadodās rokās un dejo Amazoņu pārošanās deju!