| alūzijas & reminiscences |
May. 31st, 2009|02:55 am |
[NEdzejolis]
zobubirstes runā klusi,
tā ka ausis nedzird pusi.
otru pusi dzirdu es..
un vēl manas smadzenes.
[vispār]
smadzenes ir sviesta varā
diennakts bija baigi garā.
un ir visādi mums gājis,
-> ledusskapī džinsu pāris
nobeidzis ir savu dienu..
pat ja atstās tas man pienu,
rīt var nemeklēt tur sieru..
[toties]
t-krekls skapī - parastajā,
savā plauktā ierastajā..
tas tur lēnām badā mirst..
laikam jāiet koki cirst,
lai var zārku uztaisīt
un tam smiltis pārkaisīt..
[tikmēr]
domu graudi mieg uz galda,
iemesls tam ir caura galva,
un vēl baltā putnu spalva,
kas tepat uz galda stāv.
[un]
pat ja putni tagad smaida
un ar baudu rītu gaida,
un uz kokiem olas dēj,
tik tās vienas spalvas dēļ,
jēriņam ir putnu gripa,
kura ļoti viņu sita.
un viņš ļoti locījās,
bet tik acīs mocījās..
[secinājumi]
kaut tā spalva niecīga,
tā pie visa vainīga,
bet tā šobrīd smaidīga,
jo zin citu grēcīgo,
kas ir mana mikroviļņu krāsns..
[beigas]
'i had an adrenaline rush. it's very common. you can google it.'
/ m/f 'twilight'/ |
|