| a story of the day [backdated] |
Mar. 10th, 2009|06:45 pm |
[imagine]
ir pagājušas 2,5 h kopš klauzūras sākuma. galds ir klāts ar skiču jūru. idejas lidinās apkārt. laiks no soļiem pāriet rikšos. beidzot ir pienākusi mūsu kārta saņemt kādu komentāru. pienāk mācībspēks [pietiekami spēcīgs, lai apgāztu jebkuru teoriju tiltu būvniecībā]..
- hm. citas skices ir?
- jap. šitāda vēl.
- ak šausmas, nu kas tas ir?! es šodien visur redzu zārkus.
- (chucklēšana, nespēju piemeklēt latvisku vārdu šim pasācienam)
- nē, tiešām. jūs neredzat? tā, šito līniju pagarinam, te savelkam, tā. nu lūk, zārka vāks, ne?
- hmhm..
te viņš pievērsās maniem domino kauliņiem. un tad, again..
- nu un kas tev ir? rādi šurp. [pauze] nē, nu kas tas šodien ir!!! te arī! ZĀRKS!!
un kā man gribējās šinī brīdi pateikt: "laikam tā ir zīme!" ir grūti aprakstīt |
|