| pantogrāfa stāsti |
Aug. 1st, 2008|09:12 pm |
mans ritenis kursē pa maršrutiem rīga-jūrmala, jūrmala-rīga ar neizsakāmu regularitāti.
šodien bija uz doto brīdi pēdējā diena, kad aiz priekiem raudāju. un kā vēl.
kkas ir noticis manās un cinematogrāfa attiecībās.
atkarības joprojām ir, bet kkas jauns tiek skatīts ar grūtībām - vecais arī neiet īsti acīs.
diemžēl atklāju, ka bērtons joprojām izmanto 1989.gada paņēmienus. viņam arvien sliktāk sanāk mani pārsteigt.
vsp viņiem visiem sanāk mani arvien sliktāk pārsteigt.
gaidu, kad pienāks diena, kad sākšu skatīties normālas filmas.
un esmu filmas "10 nēģerēni" galvenais stārs.
un mans ārčijs ir pavisam sačakarēts.
brīvajā laikā vēljoprojām nodarbojos ar eskeipismu.
un nezinu, ko vēlos pateikt pasaulei, tik ļoti nezinu, ka vērsos pie atbilžu dieviņa ->
Google: what i want to say to the world? |
|