| es sev šodien nepatīku. |
Jul. 1st, 2008|10:58 pm |
es pazaudēju savu "vārdu un vārdu savienojumu" cītīgi krāto un izrakstīto IV daļu.
atceros tikai, ka mani pārsteidza vārds "Heirēka!", nekad nebiju iztēlojusies, ka latviski tas skan tā. (krievu val. - Evrika!)
vēl tur bija vārds "šļuriņa", ko Freimanis lietoja, lai aprakstītu laikapstākļus.
turklāt ir vesela kaudze piedzīvotu atdziņu un domu sakrājusies kopš iepriekšējās ierakstīšanas, bet.. nu jā..
ir tāda sajūta, ka esi pārpildīts, bet nav, ko teikt. vnk kkāda emocionālā kļūda. es varētu tagad reizē smieties un raudāt bez iemesla.
turklāt esmu kļuvusi vieglāk aizkaitināma un greizsirdīgāka nekā jebkad agrāk.
dažas pēdējo laiku atziņas (dilstošā hronoloģiskajā kārtībā):
- neatkarīgi no tā, kurp vilciens dodas, galvenais ir nebaidīties iekāpt iekšā.
- esmu niecība, neesmu dzīvē vēl neko paveikusi.
- prāta vētras klausīšanās nonstopā 9 stundas, nudien izraisa prātā vētru.
- jāņu naktī viss notiek nejauši.
- elle un paradīze izskatās pilnīgi vienādi, tik vienā visi sēž izsalkuši, otrā cits citu baro.
turklāt man atkal nav sirds.
es atkal "sēžu" uz seriāla.
un vsp man ir neaprakstāmi slikti bez iemesla un izārstēšanās iespējām. vnk jāgaida, kamēr pāries.
un es gribu un negribu par to runāt.
es gribu būt stipra un nelokāma, bet man ļoti vajag, lai kāds mani samīļotu.
pietiek.
that's it. |
|