| L.A.I.K.S. |
Jun. 8th, 2008|12:01 am |
nu jā.
mana sāpīgā tēma.
jaunsudrabiņš laikam bija tas, kurš teica:
"laiks ir cilvēka smadzeņu produkts"
varbūt es toreiz pārpratu un iedomājos, ka spēju ražot un patērēt laiku kā vien vēlos. varbūt - ne.
bet man laikam šķiet, ka esmu laika pavēlniece. protams, es tā nedomāju, bet reizēm tiešām liekas, ka kkas manī iekšā nejūt laika vērtību, kura jau tāpat ir relatīva. viena garlaicīga mācību stunda velkas mūžīgi, bet interesanta filma vai (vēl spilgtāks piemērs) miegs - tikai dažas minūtes, ja ne sekundes. 15 min pavadītas, gaidot autobusu, nav salīdzināmas ar 15 liekām minūtēm rīta miega. bet tās ir ļoti īsas. piever acis un atkal jau jāceļas.
5.dien pārliecinājos, ka dzīvoju pēc smilšu pulksteņa principa
es visu atliku uz pēdējo brīdi.
partneri izvēlos, kad jau palūdz stāties pāros.
zpd sāku tā pa īstam taisīt (jo izdomāju jau visu laicīgi), kad līdz termiņa beigām ir atlikusi nedēļa (a man tam bija doti 2 gadi).
gatavojos k.d. pedējā vakarā.
vienvārdsakot - dzīvoju smilšu pulksteņa augšējajā galā un apzinos, ka smiltis zem manām kājām reiz iztecēs, bet neliekos ne zinis, kamēr to nav atlicis pavisam maz un tās nesāk griezties mazā atvariņā, liekot man justies nestabili.
secinājumi
mana devīze attiecībām ar laiku : "par mata tiesu" |
|