| drukāju 33 min |
[May. 16th, 2008|11:58 pm] |
| [ | Current Mood |
| | hot cheaks, cold fingers | ] |
| [ | Current Music |
| | kolorifera pukstēšana | ] |
šodiena bija viena no tām dienām, kas ir pēc vella garas un tāpēc pierakstītas sīkumos (kam gan šoreiz nesanāks laika, jo miegu ciet) pēc tam var izrādīties tīri lietderīgas, lai pasmietos. bet ja nepierakstīšu tagad, rīt jau būšu visu aizmirsusi.
tātad
skolā = kā jau skolā. ja neskaita gandrīz negulētu nakti un pārdozēšanu vakardien. sarunas pašai ar sevi un tad ar citiem par variable values (attiecinot to visu uz laiku, kkad drīz taps pilns domu kopums par šo tēmu). dziesmiņa par fenster zu machen. totmachera bērnu izdarības. un fizika ar lielo Z (varbūt pat vairākiem - Zzz Zzz..). atcerējos vēl, ka pagājušajā gadā ap šo laiku jau atzīmes bija izliktas. un savu vārda dienu apcerēšana kļūst par tradīciju..
pēc skolas devāmies uz Jūrmalu. Vilcienā nodarbojāmiem ar "dvīņu paradoksa" apspriešanu un kkādu angliciski runājošo džeku un matemātiski noskaņotu meiteņu sarunu (katriem bija savas) noklausīšanos. no sarunas par savu bēdu uzticēšanu citiem, pēdas uzbūvi, notirpušajām rokām un zemes griešanās spēku iedarbību uz asinsvadu sienām nepārprotāmi nonācām fizioloģiskajā un anatomiskajā laukā, kam par godu sākām noņemties ar pirkstu nospiedumu 4 ornamentu meklēšanu un indintificēšanu. tad nonācām līdz dzīves līnijām, kuras man ūber-dūper-foršajam ceļabiedram bija veselas 3. tas mani sākumā ieveda pseido-transa-stāvoklī, bet pec pāris ceturtdaļsekundēm apjēdzu tā visa amizantumu. bio beidzās.
".. Bulduri, nākam..." atskanēja no aplīša ar daudziem caurumiņiem, un mēs izkāpām. lija. apskatījām bagāto kropļu naudas izmešanu. pie lieliskā parka īpašnieka mītnes (pēc "mana māja = mans cietoksnis" motīviem), redzējām tikai cietoksni - māja izpalika.
gājām. smidzināja. netīrs ūdens = silts, skaidrs ūdens (kā kristāliņš) = auksts.
apsēdāmies. mūs apspīdēja saule. man patika kontrasti acu priekšā. atkal uznāca lietus, tad atkal saule..
ēdām trifeles. mums gribēja uzbrukt vārna. tā gribēja mūs apēst, bet, būdama viena pati (pārējās no krūmiem kkā neparādījās) izdomāja tomēr atkāpties.
cēlāmies gājām tālāk. gandrīz pie valsts slavenākā ķirurga cietokšņa mūra apsēdāmies uz fizikas laboratorijas darbiem un sadzērām šampi (kuru, kā redzams fotoattēlā, mums dāvājis pats dieviņš), un baudījām superīgo skatu ar lietu skandināvijā un dzelteno sienu pasaules malā, klausoties pērkonā un dzeguzes pareģojumos par 6 un 15 gadiem. dzērām par manu vārda dienu un kaijām. Kaijām tika Lu Pims cepumi, bez želejas gan, bet vnlg stilīgi. vārdsakot barojām kaijas gaisā. un balodi uz zemes. kad kaiju klaigas krita uz nerviem, pati pārvērtos par lielu kaiju un negraciozi kā strauss (salīzinot ar alises ikrīta kaiju tēlošanu, kā mamuts) dzenāju savas druškas, kas vnlg beigās atgriezās pēc ēdiena. noklausījāmies kāda vācieša ūber-kruto sarunu pa mobilo, mēģinot piesaistīt viņa uzmanību ar parodiju par vācisko izloksni, bet viņam jau bija savas džusenes līdzi (kas bija močna nekrutākas par mums). man sirds uz brīdi bija pirkstā.
gājām tālāk. sāka brutān-brutāli gāzt. uzkāpām augšā - kādā pamestā ēkā. tur beidzot bija džeki, pat latvieši, bet pārāk jauni. nogaidījām lietu, spēlējoties ar kustīgo peļķu straumju virzieniem. vēl vienu brīdi puķu dobe izlikās par miskasti.
lietus beidzās un mūsu skatam pavērās kkas fantastiski skaists. divas varavīksnes - parastā (pilna un īpaši spilgta) un apgrieztā - nāca ārā no jūras un meta loku ap zemi. turklāt gali tām bija kā ar nazi nogriezti.
visu ceļu līdz nākamajai apmetnei pūtām uz atstarotāju (bet tas lai paliek mūsu ziņā).
nākamā apmetne bija arhitektu klubiņš pašā jūras krastā, kur tika radīta jauna rezidence prezidentam meža vidū ar tornīšiem un rozā taurentiņiem (veidotiem no parodijas par hitīnu) un atklātas apslēptās mākslinieciskā-konstruktivisma spējas un novadīta neliela grieķu galvu konstruēšanas stunda, kas bija ****** elementāra.
tālāk atklājām STRIĶUS (gan citādāka modeļa - ne Blūma gaumē). un ievziediem rotāto tualeti. lēkāšana bija mums pārāk liela fiziskā piepūle, pēc tās nebijām spējīgas ne uz ko. (nu tikai varbūt uz sev jauna ceļa iztīrīšanu jūrā bez lāpstas). gravitācijas un ritma traucējumi nenāca īsti par labu, mazliet šķermīgi bija palicis, bet atgāja. tur arī izjutām agr-agro rītu, kad pludmale ir tukša, saule tikai aust un valda totalitārs klusums un miers. dažiem tur bija ideāli arī tāpēc, ka visur zem karameļu slāņa atradās foršais pūdercukurs.. tomēr fiziskais treniņš turpinājās - lēkāšanas-no-striķa-uz-striķi izpausmē. īsti labi nepadevās un pozitīva rezultāta-pēdējam-lecienam gadījumā piesolīju sapazīties ar zatļerskrējējiem. pārlecu :P kā jau parasti. neiepazinos un tiku momentāni nosūdzēta augstākajai komisijai pašā galvaspilsētā.
nopirkām biļetes vietā, kur filmējas ģima bilans. tur bija beidzot normāli čaļi, kas lietoja un turpat uz vietas. kamēr gaidījām metālisko kāpuru, devāmies uz 10.o piestātni (tas tā, ja runājam lepni), kuru izmantoju par slidkalniņu ap piezemēšanos ūdenī (braucu gan uz kajām).
vilciens, ļoti lēns no sākuma, pēc pāris stacijām, ne bez manām pūlēm, uzņēmis ātrumu, jau desoja Forum Cinemas virzienā.
sarunas grozījās ap ironiju un pašdarināto ķimeņu sieru Balvu rajonā (zīme) . tas viss bija diezgan eleganti apliets ar toniku. cilvēku bija maz, tāpēc sarunu noklausīšanās bija bezjēdzīga. sarunu nebija.
apmetāmies uz brīdi k/t. bukletiņu tradīcija. neveselīgā pārtika. mānīgais treileris (īstenībā vnk kkāda tizla reklāma). un zinātniskā kalkulatora izmantošana ienākumu rēķināšanā - (715-146)*3,40 = 1934,60 Ls par vienu seansu vienai filmai - hmm. nav slikti. vairāk kā "nav slikti"..
tramvajā man aizmugurē sēdēja kāda sieviete, kas pamatīgi atgādināja pamatskolas gadu bio-skolotāju, bet sveicienu neatņēma, tāpēc kavēju laiku, iegrimusi lasīšanā, kas bija diezgan aizraujoši un gandrīz pabraucu garām..
mājas. gulta. miegs. arlabunakti.. |
|
|
