Dialogi Ar Kādu Neprātīgo - July 17th, 2009 [entries|archive|friends|userinfo]
simtgadīgsbērns

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

July 17th, 2009

tas viss tāpēc, ka viņa mani mīl.. [Jul. 17th, 2009|01:17 am]
[Tags|]
[Current Mood |what does it look like?]
[Current Music |billy holiday - the man i love]

[es zināju, ka agrāk vai vēlāk šis ieraksts te parādīsies. es esmu viņu rakstījusi privāti from time to time, bet jēgas no tā īsti nebija, jo viņš jau nekur citur nepaliek kā manā galvā, kur katra viņa atskaņošanas reize liek sākt elpot matemātiski [t.i. skaitīt ieelpas un izelpas] un skatīties debesīs acu žāvēšanas nolūkos.
kāpēc izdomāju to come public tieši šodien? nezinu.. varbūt tāpēc, ka pēdējo 3 dienu laikā tādas pašnomierināšanās sesijas bijušas pārāk daudz un kādas 5as no tām izgāzās.. un nepalīdzēja ne 6 filmas, kuras es noskatījos, ne 3 grāmatas, kuras mēģināju lasīt, ne pilnīga izlīšana vienatnē.. varbūt tam visam ar to nav nekāda sakara.. es nezinu, vai par šo ierakstu vēl būs kādi komenti no manas puses, bet gribētos, lai tu lasot, īpaši neņem neko no visa galvā, jo man vnk ir sakrājies un viss var izrādīties mazāk traģiski, jo man patīk dramatizēt un šis ir taisnība. punkts.]

viņa saka, ka man nav sirds un esmu cietsirdīga.. ka nemāku mīlēt un nekad neiemācīšos.. ka ienīstu cilvēkus, visus, un jo īpaši tos, kas ir man tuvi.. ka esmu īgna un sapīkusi caurām dienām.. ka nemāku priecāties par dzīvi.. ka nekad nesmejos un nesmaidu.. ka mani neinteresē, kas darās viņas un visu citu dzīvēs.. ka man nospļauties par to, ko viņa domā.. ka neesmu izpalīdzīga.. ka man ir pārāk augstas prasības, kurām viņa acīmredzot neatbilst, tāpat kā neviena reāli dzīvojoša persona.. ka esmu skopa.. ka esmu ļauna.. un rupja.. un bezatbildīga.. ka izvairos no sarunām.. ka esmu izlepusi.. ka uzskatu sevi par visu zinošu.. un ka to vien daru kā mēģinu viņu pazemot.. ka man nav nekā svēta šajā dzīvē.. ka es ienīstu savas mājas.. ka es nekad neesmu laimīga.. un ka es pati sev napatīku.. un ka man nerūpēs, ja visi nomirs.. un ka es to vien gaidu..
viņa nepārstāj aizrādīt to, kā un ko un cikos es ēdu.. kādas grāmatas es lasu un kādas filmas skatos.. cik ilgi sēžu pie datora un ar ko kontaktējos.. kur es eju pastaigāties.. un kādas attiecības un ar kādiem cilvēkiem veidoju.. un to, ka es staigāju apkārt ar akmens seju un ledainu skatienu..
viņai nepatīk, kā es turu muguru, kad es staigāju, un kā es lieku kājas.. viņai nepatīk mana gaita..
viņai nepatīk mani mati un mana āda.. un mans deguns.. un mani zobi.. viņa tā vien cenšas mani aizstumt pie kāda ārsta..
viņai nepatīk mana vārdu izvēle.. manas kurpes un mans matu griezums.. viņa bieži mētā frāzes par plastiskajiem ķirurgiem un stilistiem..
viņai nepatīk mans raksturs.. un skrituļslidas.. un Deps..
viņa mūžīgi runā par maniem liekajiem kilogramiem.. viņa saka, ka es uzpūšos acu priekšā.. un ka tā kā es neko neēdu - laikam man kkas nav kārtībā ar vielmaiņu.. un te mums atkal figurē ārsti..
viņa mēģina aizstumt mani uz kādu sportu, jo no peldēšanas visi tik paliek resnāki..
un viņa nesaprot manas aizraušanās.. un manus zīmējumus.. un manas vēlmes.. un manas idejas.. un jokus..
un šodien [vakar] viņa teica, ka pēc 10 gadiem es būšu īgna, ar dzīvi neapmierināta, visus nīstoša, histēriska vecmeita ar milzīgu pašvērtējumu.. bet diezvai es būšu izkārnējusi..

[yess, man tas sanāca, es atkal raudu.. fantastisch!]

un šādas reizes, kad es vnk sāku raudāt, no kkādām iekšējām sarunām, viņu biedē tik pat ļoti kā reizes, kad es sāku histēriski smieties. un viņai bail arī tad, kad es sarunājos ar sevi.

[un te šis ieraksts beidzas. un viņam ir koments. proti, man ir ko atbildēt uz katru viņas apgalvojumu un teicienu.. bet kad es to izdaru skaļi, parasti es dabūnu pretī vēl pāris jaunus brīnumus. tāpēc labāk ir vnk klusēt. un es māku klusēt. reizēm.. bet nū, reizēm arī nē.. un tad mana vienīgā vēlēšanās ir lai man galvā kāds atrastu kādu audzēju vai leikēmiju un es zinātu, ka īpaši daudz man te vairs nav atlicis.. bet es zinu, ka tās ir grēcīgas domas.. bet ko lai dara, ka tās ir manējās..
vnk visu savu dzīvi es to vien daru, kā mēģinu viņai izpatikt. es nejūtos vainīga viņas priekšā vai kko viņai parādā.. nē.. es vnk vnm gribēju, lai viņai ir par mani prieks, lai viņa ar mani lepojas [ko viņa arī dara. pa kluso. i know..]. es mēģināju būt ideāla un darīt visu. bet tas, protams, noveda pie tā, ka es paliku garlaicīga un nedaru neko, ko vajadzētu.. es nemāku iepazīties ar cilvēkiem un izteikt savas emocijas. šķiet, ka viss, kas viņai agrāk šķita vērtīgs citos, kuri tika piesaukti man par piemēru, vairs nav nozīmīgs un ka svarīgs ir kkas pilnīgi cits, man nesaprotams un neaptverams.. un es vairs nespēju būt tāda, kādu viņa vēlētos mani redzēt.. es cenšos.. arī reizēm..]

[vsp sūper ieraksts. ideāls. copy paste no mana iekšējā monologa šodienas [vakardienas] lietū..]

[un man nav vnlg par citu jūtām, es vnk nemāku izrādīt savējās.]

[un horoskops tieši vietā: 'Nevajadzētu citu vēlmes stādīt augstāk par savējām, nedz savas "caursist". Būsi nepakļāvīgs, bet viegli ietekmējams.']
Link2 comments|Leave a comment

words have power [Jul. 17th, 2009|11:05 am]
[Tags|, ]
[Current Mood |nais]
[Current Music |better not knowing]

'.. one day you're thinking and hauling yourself around, and the next, you're cold fertilizer, worm buffet. This is the amazing miracle of death..'

'Chloe was the way Joni Mitchell's skeleton would look if you made it smile and walk around a party being extra special nice to everyone.'

'Prepare to evacuate soul in ten, in nine, eight..
[...]
Death to commence in three, in two..
[...]
Prepare for the last breath, now.
Evacuate.
Now.
Soul clear the body.
Now.
Death commences.
Now.'


'Funerals are all abstract ceremony. You don't get the real experience of death at funerals.'

/Chuck Palahniuk "Fight Club"/

LinkLeave a comment

words have power 2 [Jul. 17th, 2009|11:15 pm]
[Tags|]
[Current Mood |RR]
[Current Music |elliot goldenthal - plane to chicago]

'..set of hand-blown green glass dishes with the tiny bubbles and imperfections, little bits of sand, proof they were crafted by the honest, simple, hard-working indigenous aboriginal peoples of whatever...'

'You buy furniture. You tell yourself, this is the last sofa I will ever need in my life. Buy the sofa [...] Then the perfect bed. The drapes. The rug. Then you're trapped in your lovely nest, and the things you used to own, now they own you.'

'Maybe self-improvement isn't the answer. [...]
Maybe self-destruction is the answer.'


'My dad, he starts a new family in a new town about every six years.'

'The gyms you go to are crowded with guys trying to look like men, as if being a man means looking the way a sculptor or an art director says.'

'There's nine layers of wallpaper swelling on the dining-room walls, flowers under stripes under flowers under birds under grasscloth.'

/Chuck Palahniuk "Fight Club"/



[un man e-bukā trūkst viena nodaļa. tā kā 3 citāti būs jāmeklē kkur citur. pš.]
LinkLeave a comment

navigation
[ viewing | July 17th, 2009 ]
[ go | Previous Day|Next Day ]