| monologs. ['fragmentāri' jeb 'sliktāko es izdzēsu'] |
[Mar. 17th, 2009|02:52 am] |
| [ | Current Mood |
| | try and guess - kāda? | ] |
| [ | Current Music |
| | muse - hyper chondriac music | ] |
[...]
paga, paga.. interesanti, ar ko es runāju? hm. laikam jau pati ar sevi. ["un ar ko viņa runā? arī pati ar sevi. tātad viss ir kārtībā."]
vecais laibais joks par parunāšanos ar vismaz kādu saprotošu cilvēku izskrēja tikko cauri manam prātam. hā, bet es jau varēju to neteikt, tas tāpat jau bija man zināms.
vispār jau tas nav nekas jauns, i used to talk to myself before man sākās personības dalīšanās. šodien vnk laikam jau visas iekšējās sofijas jūtas pārāk vienotas, lai sarunātos savā starpā, saprotas [kā tas reizēm vēl notiek] bez vārdiem at all. vispār iespēja kontaktēties ar cilvēku, kas saprot tevi bez vardiem ir nenovērtējama. [hā, kasos pati pie saviem vārdiem - vārds 'nenovērtējams' it kā jau tāds, ko nevar novērtēt tā grandiozitātes dēļ, bet taj' pašā laikā kkā nemērojami velk uz 'nenovērtēts'. cik daudzas lietas mēs džīvē nenovērtējam!? es especially.. ja mani rīt sabrauktu mašīna, paliktu neizteikti tik daudzi pateicības vārdi. kur paliktu? [...]]
tā bija kārtējā liriskā atkāpe no liriskās atkāpes. briesmīgi.
why did i actually started to talk to myself for in the first place?
nezinu, laikam jau gribējās tiešām parunāties, bet pārāk stipra bija šī vēlme, lai runātos ar reāliem cilvēkiem. bail pateikt par daudz, as i usually do. mani kkā nedaudz biedē [pārāk bieži mani kkas biedē.. pff..] tas, cik emocionāli nestabila kļūstu. tāpēc arī vēlējos ar sevi parunāt [ne jau ka sarunāšanās ar sevi būtu garīgā līdzsvara apliecinājums..]
šodien kārtējā filma izsita mani no līdzsvara. pēc noskatīšanās jutos ļoti vainīga, neizlīdzināmi vainīga. gribējās raudāt un [lai cik neraksturīgi tas arī nebūtu] atkal uzsmēķēt. [it kā cigarete palīdzētu tikt vaļā no sajūtām]. vakar jutos kkā sastresojusies un nervoza.. un asaras. ienīstu asaras [savas]. [i don't think i have a hatred of all kind of weaknesses.. i just hate the feeling i have when being helpless and feeble]
[...]
un runa nav tikai par filmām. es taču nevaru pati nepamanīt, cik ātri mana iekšējā tējkanna uzvārās pēdējā laikā. tā vien šķiet, ka viss ūdens tūlīt iztvaikos un es aizdegšos. mani kaitina viss.. muļķīgi jautājumi, nesaprašana, papagaiļa 'dziedāšana', vecāsmātes slimību stāsti, mammas nepārtrauktie kontroles jautājumi, brāļa mūžīgās mājasdarbu nakts pildīšanas.. šodien pat matemātikā norāvos. piecēlos, demanded pasniedzējai flomasteru un nointegrēju visas tās muļķības [nevarēju vairs izturēt to viena piemēra rēķināšanu 20 min garumā. tās bezjēdzīgās novirzes pa labi un kreisi. un sevis pašas uzmanības izkliedēšanos..] tāpat mani kaitina ziņas un vsp televīzija..
un tā vien liekas, ka kuru katru brīdi metīšu kādam ar kko, sākšu skaļi dziedāt vai vnk bļaustīties [jo dziedāt es tik un tā nemāku.. hā hā]
brīžiem šķiet, ka jūku prātā.. vai vismaz tuvu tam.. nervi nekam vairs neder.. nekam.. kam? pff.. brīžiem vnk zaudēju telpas sajūtu. kosmoss, tik tāds disorientēts..
[...]
izspļāvu un būs jau labi.. |
|
|