| babuška nebeidz mani pārsteigt. |
Feb. 24th, 2010|06:27 pm |
- da čto-že ti takaja ļeģanaja?
- a ja prosto vampir.
- ņetu kriski, ona ķebja grela.
- eto točno. ona bila moja ličnaja grelka.
- nū.. eto bil tragičeskij slučaj, tam uže ņičego ņe sdelaķ!
- a ja čto, po tvojemu, etogo ņe poņimaju?
- ņe znaju..
[un man ik pa brīdim šķiet, ka es līdz galam tomēr tiešām vēl nesaprotu. pirms eju gulēt, paskatos, vai viņa nav zem segas.. atnākot mājās, uzmetu būrim skatienu, lai sasveicinātos.. ejot mazgāties un taisot durvis, skatos, lai neizskrien man līdzi, ejot pa tumsu caur vecāku istabu pārlaižu grīdai acis, ka tik atkal nav ielavījusies.. un pirms eju gulēt izrulēju galvā TĀS 5 minūtes un tuvāk atkal un atkal tās 10 sekundes.. ar 'if only..' tekstiem. ja tikai es būtu aizvērusi durvis, būtu izlaidusi viņu 2 minūtes vēlāk, tētis nesmēķētu, smēķētu ilgāk, es būtu ātrāk atgriezusies, nerunātu ar mammu virtuvē, ja es nebūtu uz viņu dusmīga, ja.. ja.. ja.. kkāds benjamins battons sanāk..] |
|