|
Feb. 23rd, 2010|12:45 pm |
šodien rakņājos - sevī [drīzāk jau savos dialogos ar sevi..]
tāda diezgan interesanta lasāmviela brīžiem..
uzgāju šo ierakstu un sapratu, ka dzīve ir mainījusies uz labo pusi..
tur ir tāds gabals: 'pēkšņi sajutos tik vientuļa kā nekad.. gribējās būt blakus kādam, kas mani tiešām mīlētu - VECĀKIEM.. (pirmā doma, bet viņi nav mājās).. DRAUGIEM.. (otrā doma, bet draugi mani nemīl.. tā bija patiesība, kuru es nekādi negribēju atzīt)..'
tagad es esmu pārliecināta, ka mani draugi mani mīl. un ir divi varianti:
1) vai nu man tiešām dzīve ir sniegusi nemērojamu dāvanu.
2) vai nu es esmu palikusi atkal naiva un nolikusi plauktā savu neuzticies_nevienam_ideoloģiju. |
|