| Patriotisms |
Nov. 12th, 2007|12:04 pm |
|
1919. gada 11. novembrī man artilērijas lādiņš norāva abas kājas. Mans labākais draugs varonīgi krita, atstādams aiz sevis atraitni ar trim maziem bērniņiem. Mūsu pulkā bija vēl kāds students, kurš pāris gadus vēlāk izdarīja pašnāvību, jo nevarēja atmaksāt visus parādus. Liels prieks man bija par rūpniecības un ekonomikas izaugsmi, es pat varēju atļauties invalīdu ratiņus. Tomēr šobrīd, 1940. gada vasarā es jūtos vīlies, man palika ļoti žēl savu kāju. |
|