печально быть антисоциальным -

01:29 pm

Nejau, ka agrāk biju normāls, bet sāku apzināties šo to un, liekas, varu kontrolēt. Pirms gada sapratu, ka velkos no kavēšanas. Daudz senāk atjēdzu, ka mans azarts nav viegli apturams, un ja neveicās kazino zaudēt naudu, gāju ārā tikai tad, kad pazinu krupjē maiņas vārdos un viņi lūdza mani iet prom. Sēž 2 diennaktis tāds 19gadīgs blondīns un spēlē pokeri vai blekdžeku. Kopš tā laika uz kazino neesmu gājis spēlēt.
Piektdien sapratu, ka nekur tālu neesmu ticis. No rīta atklāju, ka auto beidzas degviela. Visu dienu mierīgi nobraukāju, gaidot, kas būs un varbūt pagadīsies pa ceļam kāds bendzīntanks. Un tad, kad vakarā braucu pāri 520mitam tiltam, kas ar uzbrauktuvēm un nobrauktuvēm ir vairākus kilometrus garš un kuram ir 2 joslas katrā virzienā un nekā vairāk, kur apstāties, tad es sāku domāt. Varbūt tomēr jāpievēršas kādam ekstrēmākam sporta veidam, nevis apgrūtināt sabiedrību, ķērot asas izjūtas ikdienā.