02:07 pm - pasīvais un aktīvais
Liekas sapratu, kapēc pasīvā izklaide, kā kino, grāmatas, mūzikas ieraksti mani neaizrauj. Gaidu, ka aizraus, piepildīs, pastāstīs. Bet tas ir ļoti grūti izdarāms. Domāju tapēc, ka mirušām lietām ir grūti iekļauties dzīvā kontekstā. Varu piemeklēt filmu vai dziesmu pēc noskaņas. Tad tas vairs nav tik pasīvi, sanāk tāda aktīva nekrofīlija. Krietni labāk.
Tomēr tas nav salīzināms ar koncertiem, sarunām, dejām. Kad lasu grāmatu, ļauju stāstam atšķetināties manā galvā un izplūst tur, kur tas ir spējīgs. Dažreiz interesanta ir seklāka literatūra, kas vienkārši izmētā detaļas un es savā nepacietībā pats tās savienoju. Bet sarunājoties ar dzīvu cilvēku, nevajag daudz, dažreiz pietiek viena "hei" ar intonācijām, lai smadzeņu ventilators sāktu dūkt un es sāktu saprast, kas ir šis cilvēks, kā un kapēc viņš dzīvo, kapēc mēs runājam un par ko. :) Komunicēties man ir ļoti grūti, bet bauda no tā ir daudz lielāka. Tapēc, ka tas ir kontekstā, tapēc, ka raidītājs ir dzīvs, tapēc, ka tas ļauj man justies dzīvam.
Un tādos brīžos grūti saprast sevi piekusušu, notrulušu, kas paņem žurnālu un iekāpj vannā. Eksistē jau tie abi, aktīvais un pasīvais, tomēr tas aktīvais ar savu enerģiju aizņem vairāk vietas un uzspiež savu viedokli.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}