krietni vēlāk, lasot foulza “burvi”, atkal un atkal biju spiests atminēties par jau mūžībā aizgājušo bibliotekāru, jo līdzīgi noslēpumainajam profesoram arī viņš uzskatīja, ka daiļliteratūru mūsdienās vairs lasa tikai cilvēki bez iztēles. tb, tie, kuriem tās pietrūkst tādā mērā, lai spētu rast piedzīvojumus nevis grāmatās, bet reālajā dzīvē.