sākās jauns posms manā autobraukšanā; sestdien pirmo reiz mūžā slīdēju atpakaļeniski lejā no kalna; nesoties pa salijušu tiltu lietū, tiku vēja mētāts ar visu autiņu un vedu pusaudžus uz bendzīntanku, jo viņiem suburbānis apstājās.
es lēnām cenšos mainīt savas domas par SUV īpašniekiem. labi cilvēki viņi nav, tas tiesa. bet es jau arī neesmu labs, tā ka kautkā jāsadzīvo.
neciešamo mašīnu sarakstā ir palikuši tikai fordi 150+; dodge rami un eskalādes. par hammeriem nāk ņirga. es arī saprotu, ka mazām sievietēm un dažiem vīriešiem vajag lielas mašīnas ar ko papildināties. un iepirkumi ar kautkā jādabūn mājās.
Šodien vēl domāju joka pēc nopirkt makintošu un aprunājos ar cilvēkiem, kas uz tā laiž vistu un strādā normāli, bet neviļus palasījos internetu un sapratu, ka neesmu apsvēris būtisku argumentu. dusmu lēkmes, ko manī izraisa korporatīvo monstru attieksme pret mazajiem cilvēkiem. pietiek jau ar to, ka apple mani regulāri spamo; negribu sviest savu mazo jauko laptopiņu pret sienu tikai tapēc, ka to izgatavo tik kretīniska* kompānija, kā apple.
tad nu arī šiem stāstiem jāliek punkts un jācenšas ārpus darba izstumt šos datorus no apziņas un darbā izturēties nepersoniski.
citās ziņās, šodien atkal tiku pie maza smuka ipoda nano un ar nepacietību gaidu, kad saņemšos nopirkt tam austiņas un uzinstalēt uz kompja softu, kas var tur uzpumpēt dziesmas. kurš no opensorcīgajiem risinājumiem tagad ir modē? winamps strādā
pakāsām basketbolā, jo nespēlējām komand spēli un astoņos vakarā bijām galīgi piekusuši. man vēl tagad roks trīc. :) jākačājas pleiofam.
← Previous day | (Calendar) | Next day → |