sākās jauns posms manā autobraukšanā; sestdien pirmo reiz mūžā slīdēju atpakaļeniski lejā no kalna; nesoties pa salijušu tiltu lietū, tiku vēja mētāts ar visu autiņu un vedu pusaudžus uz bendzīntanku, jo viņiem suburbānis apstājās.
es lēnām cenšos mainīt savas domas par SUV īpašniekiem. labi cilvēki viņi nav, tas tiesa. bet es jau arī neesmu labs, tā ka kautkā jāsadzīvo.
neciešamo mašīnu sarakstā ir palikuši tikai fordi 150+; dodge rami un eskalādes. par hammeriem nāk ņirga. es arī saprotu, ka mazām sievietēm un dažiem vīriešiem vajag lielas mašīnas ar ko papildināties. un iepirkumi ar kautkā jādabūn mājās.